Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

Pēdējos gados novērotas energoresursu kopējā patēriņa struktūras izmaiņas - samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram, palielinās AER īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājās par 5 procentpunktiem un 2017. gadā bija 23,4 %, bet AER īpatsvars sasniedza 32,9 %. Vienlaicīgi kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars palielinājās par 7,1 procentpunktiem un 2017. gadā bija 30,5 %. 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu saražotās kurināmās šķeldas un malkas daudzums pieauga attiecīgi par 8,7 % un 5,5 %, un saražoto koksnes brikešu daudzums pieauga par 35 %. Pērn eksportēja 0,6 PJ koksnes brikešu, kas ir par 79,4 % vairāk nekā 2016. gadā. Palielinoties AER kopējam patēriņam, samazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importētiem energoresursiem no 63,9 % 2005. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas AER izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim - sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 40 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā līdz 2020. gadam. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES), 2016. gadā tas bija 37,2 % (ES - vidēji 17,0 %). ES dalībvalstīm jānodrošina, ka līdz 2020. gadam 10 % no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2016. gadā Latvijā AER īpatsvars transportā bija 2,8 %, ES - vidēji 7,1 %.

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai (pārveidošanas sektorā3) 2017. gadā patērēja 53,0 PJ energoresursu un saražoja 40,8 PJ enerģijas (no tās 30,0 PJ siltumenerģijas un 10,8 PJ elektroenerģijas), kas ir par 4,1 % mazāk salīdzinājumā ar 2016. gadu. Saražotās enerģijas apjoma samazinājums pārveidošanas sektorā ir skaidrojams ar saražotās elektroenerģijas pieaugumu HES un VES. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā pārsvarā izmanto fosilo energoresursu - dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās: 2010. gadā - 81 %, 2016. gadā - 60,1 % un 2017. gadā - 56,1 %. Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars pieaudzis par 14,9 procentpunktiem un 2017. gadā sasniedza 43,5 %. Tas ir svarīgs rādītājs, ņemot vērā, ka AER, kurus izmanto pārveidošanas sektorā, ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa.

Energoresursu galapatēriņš 2017. gadā bija 173,0 PJ, kas ir par 5,4 % vairāk nekā 2016. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā nav novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā. Lielākais energoresursu patērētājs pērn bija transports, kas patērēja 30 %, tad mājsaimniecības (29,2 %) un rūpniecība (21,0 %). Salīdzinot ar 2016. gadu, energoresursu galapatēriņa pieaugums ir vērojams visos sektoros. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā bija vislielākais energoresursu patēriņa pieaugums (+11,9 %), salīdzinot ar 2016. gadu.

Pēdējo piecu gadu laikā energoresursu patēriņš transportā ir pieaudzis par 14,6 %, 2017. gadā sasniedzot 51,9 PJ. Dīzeļdegviela ir galvenais transportā izmantotais energoresurss, un tās īpatsvars 2017. gadā bija 65,4 %. Pēdējos gados transportā novērots būtisks sašķidrinātas naftas gāzes patēriņa īpatsvara pieaugums. 2010. gadā tās patēriņš bija 1 PJ, bet 2017. gadā - 2,4 PJ jeb 2,5 reizes vairāk. Savukārt, salīdzinot ar 2016. gadu, sašķidrinātas naftas gāzes patēriņš ir samazinājies par 5,8 %. Auto benzīna patēriņš transportā pēdējo piecu gadu laikā samazinājies par 8,6 %, 2017. gadā sasniedzot 8 PJ, kas ir par 4 % mazāk nekā 2016. gadā.

Energoresursu patēriņš rūpniecībā pēdējo piecu gadu laikā ir palicis gandrīz nemainīgs. Kopš 2013. gada tas samazinājies par 1,6 % un 2017. gadā sasniedza 36,3 PJ. Lielākais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija koksnes, koka un korķu izstrādājumu ražošanas nozarē - 19,7 PJ jeb 54,2 % no energoresursu galapatēriņa rūpniecībā. Salīdzinot ar 2016. gadu, šajā nozarē enerģijas patēriņš pieaudzis par 4,7 %, ko sekmēja koksnes brikešu un koksnes plātņu ražošanas apjoma pieaugums. Pērn metālu ražošanas nozarē bija vislielākais energoresursu patēriņa samazinājums (-34,7 %), salīdzinot ar 2016. gadu.

Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās 2017. gadā bija 50,6 PJ, kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā. Mājsaimniecībās energoresursu patēriņa struktūra pēdējos gados būtiski nemainās - pārsvarā ir izmantota kurināmā koksne. Salīdzinājumā ar 2016. gadu ievērojami samazinājies dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībās (-10,9 %), un pieaudzis elektroenerģijas patēriņš (+8,1 %).