Vislielākās AER elektriskās jaudas Latvijā uzstādītas hidroelektrostacijās (HES), kas pērn saražoja 2431 GWh elektrības, bet vismazākās – saules elektrostacijās un biogāzes koģenerācijas stacijās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pēdējo desmit gadu laikā AER uzstādītā elektriskā jauda kopumā palielinājusies par 228 MW, bet piecu gadu periodā – vien par 25 MW. Enerģētikas nozares pārstāvji uzskata, ka niecīgais pieaugums neatbilst Latvijas potenciālajām iespējām.

AER jaudas attīstījušās viļņveidīgi, haotiski un neloģiski, atzīmē Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs. Viņš skaidro, ka, lai nākotnē redzētu jaunu jaudu attīstību, ir nepieciešams detalizēts, uz aprēķiniem balstīts izvērtējums, kā arī valstiska mēroga stratēģija. «Tieši spēkā esoša stratēģija dos signālu, ka Latvijā tiks veicināti AER projekti un ka investori nozarē ir gaidīti. Nākotnē svarīgi būtu arī saprast, vai vēlamies tikai sasniegt Eiropas noteiktos mērķus vai arī kaut ko reāli attīstīt. Personīgi es domāju, ka mērķu sasniegšanai nebūtu jāprevalē pār elektroenerģijas patērētāju interesēm. Jaunām AER jaudām ir jābūt balstītām uz konkurences un tirgus prinicipiem,» pauž K.Stepanovs.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga piekrīt, ka AER jaudu pieaugums Latvijā ir ļoti lēns. «Lielu ļaunumu zaļajai enerģijai ir nodarījusi cīņa ar obligāto iepirkuma komponenti – sabiedrība jūtas apkrāpta. Pirmkārt, saņemot dezinformāciju par to, ka maksā par AER attīstīšanu, otrkārt, par neatbilstoši lielu papildu maksu par elektroenerģiju. Valdībai ir nepieciešams pielikt lielas pūles, lai cilvēki atgūtu ticību AER un sabiedrībai tiktu pierādīts, ka bez AER attīstības Latvijā mēs grimsim arvien dziļāk klimatam nedraudzīgas dabasgāzes apkampienos. Tas ir izdarāms, jo ir pietiekami daudz argumentu par labu saules un vēja enerģijai. Vajadzīga tikai labā griba,» teic profesore, atklājot, ka, viņasprāt, tieši saules un vēja enerģijai Latvijas teritorijā ir lielākais potenciāls. «Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, šobrīd vairs nav jāuztraucas par šķēršļiem, kas stājas vēja ceļā, savukārt, kas attiecas uz saules enerģiju, jāteic, ka tehnoloģijas kļūst arvien lētākas, kā rezultātā samazinās saules kolektoru un paneļu cenas,» norāda D. Blumberga.

Pašreizējais jaudu pieaugums ir panākts ar valsts atbalsta mehānismu elektrostaciju īpašniekiem, tomēr atjaunīgo energoresursu nozares izaugsmei būtu jānotiek, balstoties ilgtspējīga biznesa principos, nevis tikai kampaņveidīgi, uzskata SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. 

Visu rakstu lasiet 29. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.