Kopš 2007. gada dabasgāzes patēriņš Latvijā sarucis par 278 miljoniem m3, 2018. gadā sasniedzot 1422 miljonus m3, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis Andrejs Belijs (Andrei Belyi) skaidro, ka patēriņa kritums vērojams ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā un citās Eiropas valstīs. Nozares pārstāvji prognozē, ka pieprasījumu pēc gāzes varētu veicināt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un saspiestās dabasgāzes (CNG) attīstība.

Liels potenciāls

Šobrīd nepietiekamais pieprasījums ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem dabasgāzes piegādes avotu diversificēšanā, uzskata A.Belijs. «Jāsaka, ka kopš 2011. gada dabasgāzes patēriņš Baltijā ir ievērojami samazinājies, sevišķi tas attiecas uz elektroenerģētikas un siltumenerģijas sektoru. Šī iemesla dēļ kļuvis ļoti sarežģīti piesaistīt reģionam jaunus piegādātājus, īpaši - zemo cenu periodā. Viens no veidiem, kā audzēt pieprasījumu, ir gāzes izmantošana sauszemes un jūras transportā. Zināms, ka jau šobrīd gāzi dzinējos veiksmīgi izmanto gan sašķidrinātā, gan saspiestā veidā, un es uzskatu, ka šiem alternatīvās degvielas veidiem ir liels potenciāls arī nākotnē. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem CNG izmantošanā transporta sektorā ir Apvienotā Karaliste, taču arī Igaunijā šis sektors ik gadu aug,» stāsta A.Belijs, atgādinot, ka, izmantojot virtuālos cauruļvadus, CNG un LNG iespējams nogādāt uz jebkuru vietu, arī tādu, kas atrodas ārpus tīkla.

DB jau ziņoja, ka šā gada 16. maijā arī Latvijā AS Virši-A atvēra pirmo publiski pieejamo CNG staciju. Šā gada laikā uzņēmums iecerējis atvērt vēl vismaz divas šādas stacijas Rīgā, atklājot, ka neizslēdz iespēju darboties arī LNG segmentā. «Ja būs atbilstoša infrastruktūra, tad būs arī pieprasījums. Ja salīdzinām CNG un LNG attīstību Latvijā un citās Baltijas valstīs, tad jāsaka, ka pie mums šis tirgus nav tik attīstīts kā kaimiņvalstīs, jo infrastruktūra un iespējas tikai tagad tiek radītas. Viens no ierobežojošiem faktoriem ir akcīzes nodoklis CNG, kas pie mums ir gandrīz divas reizes lielāks nekā Igaunijā, bet, piemēram, Lietuvā CNG un LNG akcīzes nodoklis netiek vispār piemērots,» atzīmē Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs, piebilstot, ka patēriņu nākotnē varētu veicināt arī Via Baltica autoceļa attīstība.

Latvijas gāzes tirgus šobrīd veido 35% no kopējā Baltijas gāzes tirgus, teic A.Andrianovs, uzsverot, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopš 2010. gada pieprasījums pēc šī degvielas veida ir samazinājies par vairāk nekā 25%.

Visu rakstu lasiet 27. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.