Visstraujākais cenu kāpums bija vērojams Igaunijā – par 13 % līdz 43,63 EUR/MWh, bet Latvijā un Lietuvā cenas pieauga nepilnu 10 % apmērā līdz attiecīgi 43,78 EUR/MWh Latvijā un 43,83 EUR/MWh Lietuvā. 

Cenu virzību nedēļas sākumā joprojām turpināja ietekmēt NordBalt starpsavienojuma atslēgums, tam atgriežoties operatīvajā darbībā 22. janvāra izskaņā. Igaunijā savukārt nedēļas gaitā novērojām atslēgumus vairākās spēkstacijās – tādējādi iestājās straujš elektroenerģijas izstrādes kritums un palielinājās nepieciešamība pēc elektroenerģijas importa.

Līdz ar strauju laikapstākļu maiņu nedēļas otrajā pusē arī kopējais patēriņš nedēļas griezumā piedzīvoja kritumu – par nepilniem 3 % līdz 610 GWh. Starp valstīm straujākais kritums Igaunijā – par 6 % līdz 189 GWh, Latvijā samazinājums nepilnu 2 % apmērā līdz 160 GWh, bet Lietuvā nepilna procenta apmērā līdz 261 GWh. 

 Arī izstrādes apjoms aizvadītajā nedēļā samazinājies, sasniedzot 455 GWh, kas ir par 14 % mazāks apjoms nekā nedēļu iepriekš. Strauji samazinājies ražošanas apjoms Igaunijā – 28 % apmērā līdz 184 GWh, Latvijā kritums 2 % apmērā līdz 180 GWh, bet Lietuvā kāpums 11 % apmērā līdz 81 GWh. Latvijā jau atkal varējām novērot elektroenerģijas izstrādes kāpumu Rīgas TEC, kur aizvadītajā nedēļā saražotas 72 GWh elektroenerģijas (+8 %). 

 Tādējādi Latvijā aizvadītajā nedēļā uzrādīta labākā elektroenerģijas izstrādes un patēriņa bilance, saražojot par 12 % vairāk elektroenerģijas nekā patērēts. Igaunijā tika saražots par 2 % vairāk, bet Lietuvā izstrāde spēja nodrošināt vien 31 % no vietējā elektroenerģijas patēriņa, pārējo apjomu importējot. Baltijas valstu reģionā kopumā arī novērots kritums, jo izstrādes apjoms pagājušajā nedēļā bija 74 % attiecībā pret patērēto.