Arī starp valstīm cenas samazinājušās par aptuveni 16 % katrā, Igaunijā cenai pazeminoties līdz 36,63 EUR/MWh, Latvijā un Lietuvā līdz 36,98 EUR/MWh. Baltijas valstīs elektroenerģijas cenu kritumu veicināja NordBalt starpsavienojuma atgriešanās pilnā darba kapacitātē pēc darbības ierobežojumiem divas iepriekšējās nedēļas. Tāpat arī pieprasījuma apjoma kritums veicināja cenu samazināšanos.Samazinājuma tendence bija novērojama arī elektroenerģijas patēriņa ziņā – Baltijas valstīs kopumā sasniedzot 593 GWh, kas ir par 3 % mazāks apjoms nekā nedēļu iepriekš. 

Visstraujāk patēriņa apjoms kritis Latvijā un Lietuvā – par nepilniem 4 % līdz attiecīgi 155 GWh Latvijā un 251 GWh Lietuvā. Igaunijā savukārt kritums 1 % apmērā līdz 187 GWh. Izstrādes apjoms Baltijas valstīs pretēji patēriņa apjomam pieaudzis nepilna viena procenta apmērā līdz 456 GWh – no tā Latvijā izstrādātas 168 GWh, Lietuvā 80 GWh, bet Igaunijā 208 GWh elektroenerģijas. 

Latvijā izstrādes aspektā līdz ar agrīnu palu iestāšanos pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES – par 12 % līdz 79 GWh.

Kopumā Latvijā un Igaunijā joprojām saglabājusies pozitīva izstrādes un patēriņa bilance – Latvijā saražots par 9 % vairāk elektroenerģijas nekā valstī patērēts, bet Igaunijā saražots par 11 % vairāk nekā patērēts. Lietuvā bilance saglabājusies negatīva – saražotais apjoms bijis 32 % no patēriņa apjoma. Baltijas valstīs kopumā savukārt izstrāde bija 77 % attiecībā pret reģionā patērēto elektroenerģijas apjomu.