Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka vienotu Baltijas valstu reģionālo gāzes tirgu plānots izveidot līdz 2020. gadam. Jau iepriekš publiskajā telpā nozares pārstāvji pauduši, ka šāda tirgus izveide sekmētu konkurenci, kā arī veicinātu Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) un dabasgāzes pārvades infrastruktūras izmantošanu, kā arī sniegtu citus ieguvumus. Decembra sākumā organizētajā Baltijas dabasgāzes konferencē vairāki eksperti gan norādīja, ka vienota tirgus izveide ir sarežģīts process.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Katrai valstij šajā jautājumā ir savas personīgās intereses un plāni, tāpēc integrēt Baltijas valstu nacionālos tirgus vienā vienotā nav viegls uzdevums, pauž Latvijas Gāzes (LG) valdes loceklis Sebastians Grēblinghofs, piebilstot, ka veiksmīgu tirgu iespējams izveidot, tikai strādājot kopā. Komentējot gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, LG pārstāvis atzīst, ka tirgus ir attīstījies. «Konkurence starp tirgotājiem ir asa, jo dalībnieku skaits tirgū ir pietiekami liels. Arī klienti kļuvuši prasīgāki –viņiem rūp ne tikai cena, bet arī kvalitāte un līguma nosacījumi. Labā ziņa ir tā, ka gāzes patērētājiem beidzot ir izvēle. Tajā pašā laikā cilvēkiem ir jāsaprot, ka atvērts tirgus automātiski nenozīmē cenu samazinājumu, jo tās galvenokārt ir atkarīgas no pasaules tirgus attīstības. Pēdējā gada laikā dabasgāzes cenas visā pasaulē ir paaugstinājušās, kas nozīmē, ka, salīdzinot ar 2017. gadu, dabasgāze kļuvusi dārgāka arī Latvijā,» skaidro S. Grēblinghofs. Kā vēl vienu nozīmīgu dabasgāzes tirgus nākotnes izaicinājumu viņš min IPGK izmantošanu. «Šobrīd daudz tiek runāts arī par infrastruktūru, tāpēc mums būtu jāatrod tāds risinājums, kas būtu godīgs un drošs visiem tirgus dalībniekiem, vienlaikus ļaujot krātuves operatoram segt izmaksas. Mums nepieciešami tādi krātuves tarifi, kas balstīti uz tirgus principiem un spēj reģionu veiksmīgi apgādāt ar dabasgāzi,» teic LG valdes loceklis.

DB jau vēstīja, ka, lai nodrošinātu ilgtspējīgu IPGK darbību, Conexus Baltic Grid (Conexus) aicina veikt grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredzētu pilnu krātuves izmaksu segšanu. Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne stāsta, ka šobrīd IPGK izmaksas gadā ir apmēram 22 miljoni eiro, daļu iespējams segt, izmantojot tirgus mehānismus, taču tuvākajā nākotnē ir vitāli nepieciešams rast tādus risinājumus, kas nodrošinātu pilnu krātuves darbības izmaksu segšanu – līdz 15 miljoniem eiro gadā. Z. Kotāne aicina sekot Francijas piemēram, kur pagājušā gada sākumā ieviests modelis, kas ievērojami palielina krātuvē noglabātos apjomus, tādējādi sedzot arī izmaksas.

IPGK ir bijis viens no būtiskākajiem dabasgāzes tirgus problēmjautājumiem, atzīst Geton Energy izpilddirektors Kristaps Muzikants. «Atsevišķos gadījumos atrasti īstermiņa risinājumi, bet vēl joprojām nav skaidra redzējuma, kā vislabāk izmantot šo resursu, lai ieguvēji būtu gan Latvijas, gan Lietuvas un Igaunijas gala patērētāji,» uzsver K. Muzikants. Arī viņš piekrīt, ka nākotnē būtu jādomā par to, kā ilgtermiņā veicināt vienotu Baltijas tirgu. «Latvijas gāzes tirgus ir salīdzinoši neliels, tāpēc vienota tirgus izveide ir svarīgs jautājums, taču tam nepieciešama visu trīs Baltijas valstu politiskā griba. Runājot par gāzes tirgus attīstību Latvijā, jāteic, ka jebkurš tirgus, kas balstīts uz tirgus principiem, jāvērtē pozitīvi. Kopš atvēršanās situācija noteikti ir uzlabojusies. Atvērts tirgus veicina konkurenci, kas rezultējas ar labākiem līgumu un piegādes nosacījumiem gala patērētājiem,» atzīmē Geton Energy izpilddirektors, atklājot, ka, pateicoties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) aktīvai līdzdalībai, tirgus kļuvis arī sakārtotāks, taču līdz elektroenerģijas tirgum tam vēl ir, kur augt.

Visu rakstu Jārada vienots tirgus lasiet otrdienas, 11.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski! 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.