Kā norādījis enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, lēmums pieņemts, atzīstot, ka faktiskas vajadzības pēc šādas krātuves nav un nav arī finansiālu iespēju projektu īstenot.

Pēc viņa teiktā, nolemts «atteikties no visām aktīvajām šā projekta darbībām», taču tas nenozīmē, ka Lietuva tādu projektu nevarēs attīstīt nākotnē.

Ministrs uzsvēris, ka galvenais iemesls, kādēļ Lietuvai nav vajadzības izbūvēt savu glabātavu Telšu rajona Sīderjos, ir iespēja izmantot Inčukalna krātuvi.

«Ņemot vērā, ka Latvija faktiski izpildījusi [Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas direktīvas] Trešās paketes prasības un Lietuvas gāze faktiski tiek glabāta Latvijas Inčukalna krātuvē, mēs būtiskas problēmas šai ziņā nesaskatām,» viņš sacījis.

Saskaņā ar Vaičūna sniegto informāciju Sīderju krātuves projekts Lietuvai jau izmaksājis aptuveni astoņus miljonus eiro, no kuriem trešā daļa bijis ES atbalsts. Šie līdzekļi izdoti dažādiem izpētes darbiem un zemes gabala sakārtošanai.

Iepriekš tika lēsts, ka krātuves ierīkošanai varētu būtu vajadzīgi apmēram 170 miljoni eiro, bet vēl 140 miljonus izmaksātu tā dēvētais tehnoloģiskās gāzes «spilvens».

2014.gadā iepriekšējā Lietuvas valdība nolēma izvērtēt iespējas krātuves projektam iegūt ES finansējumu, kā arī Polijas enerģētikas uzņēmumu ieinteresētību īstenot to kā reģionālo ES projektu, taču Polijas uzņēmumi šādu interesi neizrādīja.

Pagājušajā vasarā Lietuva diezgan lēti iegādājās sašķidrināto dabasgāzi no dažādiem piegādātājiem un pēc regazificēšanas uzglabā to Inčukalnā.

Šobrīd gāze Lietuvai tiek piegādāta no trim dažādiem avotiem - no Inčukalna krātuves, caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli un pa gāzesvadu caur Baltkrieviju no Krievijas gāzes koncerna «Gazprom».