Mūkusalas Biznesa centrā pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas enerģijas patēriņš samazināts vairāk nekā divas reizes, "Dienas Biznesam" atklāj centra līdzīpašnieks Klāvs Vasks 

Enerģijas ietaupījuma pamatā ir ne vien ēku siltināšana, bet arī vienotas ventilācijas un siltumenerģijas uzraudzības sistēmas ieviešana visā ēkā, kā arī ēkas īpašnieka, telpu apsaimniekotāja un nomnieku sadarbība ar vienotu mērķi, kas ļāvis samazināt izmaksas. 

Sistēma maina paradumus 

"Pirms aptuveni diviem gadiem mēs pirmajā ēkā sākām ar pilotprojektu un izveidojām vienotu energopatēriņa uzraudzības sistēmu. Pēc divām nodzīvotām ziemām bijām patīkami pārsteigti, ka mūsu reālais siltuma ietaupījums ir aptuveni 50% pret to, kas mums bija pirms sistēmas ieviešanas," sacīja K. Vasks. 

Atziņa pēc veiktā darba ir tāda, ka ēku siltināšana neļauj ietaupīt pietiekami daudz līdzekļu, ja netiek mainīti ēku iemītnieku paradumi. 

«Lielos birojos parastā problēma ir tāda, ka vienam ir auksti, bet otram – karsti. Dodot iespēju sistēmu regulēt mikrolīmenī, nav iespējams sasniegt labus rezultātus,» atzīst uzņēmējs, uzsverot, ka centralizēti vadāma sistēma Mūkusalas Biznesa centrā cilvēkiem neļauj tieši iejaukties sistēmas darbībā. Temperatūra tiek noteikta attālināti, un tā tiek panākts daudz lielāks enerģijas ietaupījums. 

Dēļu ielā 5 ir izvietots ēkas nomnieka "Tele2" galvenais birojs, kas aizņem 2000 m2 no 5000 m2 plašās biroju ēkas. Pērn tieši šajā sadaļā tika uzsākta rekonstrukcija, veicot papildu investīcijas ēkas dzesēšanas sistēmu modernizācijā. Šī sadaļa bija fokusēta uz telpu dzesēšanu vasarā un arī tika iekļauta vienotās sistēmas darbībā, lai būtu iespējams sekot enerģijas patēriņam visā ēkā. Projekta atmaksāšanās periods tiek rēķināts trīs līdz četri gadi.

Īpašnieks motivē 

"Mūkusalas Biznesa centrs ir unikāls ar to, ka šeit pārvaldnieks un telpu apsaimniekotājs ir ieinteresēts uzlabot energoefektivitātes rādītājus arī pēc tam, kad ēkas jau ir nodotas ekspluatācijā un izīrētas," uzsvēra SIA Mesh Energopārvaldība izpilddirektors Arnis Glāznieks. Uzņēmums Mūkusalas Biznesa centram izstrādāja siltuma vadības platformu. 

Nereti īpašnieki vienkārši piegādā rēķinus izīrētājiem, un šādā gadījumā nav nekādas intereses kaut ko ēkā uzlabot, lai ekonomētu. Ja līgumos var paredzēt noteikumus, kas motivē ēkas apsaimniekotāju domāt par ekonomiju un domāt mērķtiecīgi, tā, lai ekonomija tiešām būtu, tad noslēgumā ieguvēji ir visi – gan apsaimniekotājs, gan nomnieks, gan ēkas īpašnieks. 

A. Glāznieks norāda, ka Dēļu ielā 5 energoefektivitātes risinājumi ir solis nākotnē iepretī manuāli regulējamiem radiatoriem, kas vēl aizvien tiek uzskatīti par progresīvu risinājumu. "Ja ir šīs manuālās termogalvas uz radiatoriem, kas it kā ir solis uz priekšu regulējamas apkures virzienā, tas tomēr izslēdz sinhronizācijas iespēju. Ideja vecajā variantā ir, ka ienāk telpā cilvēks un paregulē, kā ir labāk, bet pēc pieciem gadiem, ieejot šādā ēkā, var novērot, ka vairumā gadījumu manuālie regulatori ir atstāti uz iedaļas 5, kas patiesībā atbilst 28 grādu temperatūrai telpā," uz cilvēku rutīnas kļūmēm norāda A. Glāznieks. Tas arī ir viens no klupšanas akmeņiem, kādēļ energoefektivitātes rādītāji, jo sevišķi publiskās ēkās, netiek sasniegti. Tas, kas ir jānodrošina, – lai visas sistēmas ēkā strādā saskaņoti, lai ir kopēja sistēma, kas sinhronizē visas manipulācijas. 

Visi kopā var 

Praksē nozīmīgākais ir tas, kāda temperatūra telpai tiek pievadīta, jo tieši tas nosaka kopējo patēriņu. Iespējams, ka telpā ir iekšējie siltuma ieguvumi, piemēram, cilvēki, apgaismojums vai citi faktori, kas var paaugstināt temperatūru telpā. 

"Ieguvums no sinhronizētas sistēmas darbības ir tas, ka mēs mazāk pievadām, nevis lieko siltumu izvadām ārā," sacīja A. Glāznieks, norādot, ka, mainot telpas komforta temperatūru tikai par vienu grādu, var iegūt 15% lielu ietaupījumu kopējā siltumpatēriņā. 

Šeit sasaucas visi jau pieminētie faktori: ja cilvēkiem dod iespēju ventilēt telpas pēc individuālas vajadzības, ja pieļauj manuāli regulējamus radiatorus, ēkas siltināšanas efekts var tikt nonivelēts. 

"Publiskas ēkas ir tādas, kurās esošie cilvēki nav gluži tie paši, kas maksā rēķinus, līdz ar to vēlme būt saimnieciskiem un taupīgiem ir mazāka nekā pašu dzīvoklī. Privātmājā ir saimnieks, kurš ir tieši atbildīgs par savu rēķinu un līdz ar to arī domā, lai tas būtu pēc iespējas mazāks. Publiskās ēkās pārvaldniekam ir daudz grūtāk nodrošināt energoefektīvu sadzīvi. Starpība starp ēku, kur vairākas komforta nodrošināšanas sistēmas darbojas autonomi, un tādu, kur viss ir sinhronizēts, ir būtiska visos energoefektivitātes rādītājos," argumentē A. Glāznieks. 

Secinājums no stāsta – tikai kopā ar nomniekiem ir iespējams taupīt. 

Patērētājs apmierināts 

"Tele2" biroja telpās Mūkusalas Biznesa centrā darbinieki vairs netiek pie kondicionieru pultīm, un "Tele2" Saimniecības daļas vadītājs Mārtiņš Valduss to uzskata par ieguvumu, jo elektroenerģijas patēriņš un rēķini ir samazinājušies.

«Telpu dzesēšanas sistēmas modernizācijas efekts ir, ka nav krasu temperatūras lēcienu dažādās telpās. Kopumā temperatūra turas vienā līmenī. Tam ir skaidri ieguvumi. Salīdzinot ar pagājušo gadu, mums ir elektrības patēriņa samazinājums,» stāstīja M. Valduss.

Jautāts, vai darbinieki bijuši apmierināti jau no sistēmas ieviešanas brīža, M. Valduss atzina, ka mācīties nācies visiem – gan darbiniekiem, gan viņam pašam, gan iznomātājiem. Kopā visi meklējuši kļūmes sistēmā, ja kādu reizi bijis par karstu vai par aukstu.

"Uzsākot šo kopīgo darbu, viens no pamatuzstādījumiem bija raudzīties energoefektivitātes virzienā, lai visi kopā, apdzīvojot biroju, mēs varētu ietaupīt, tajā pašā laikā saglabājot nepieciešamo komforta līmeni. Mēs skatījāmies visu kopumā – gan apkuri, gan apgaismojumu, gan dzesēšanu. Es uzskatu, ka ir jāiet līdzi laikam un jāattīstās. Ir jāizmanto tās iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, un "Tele2" ir tehnoloģiju uzņēmums," sacīja M. Valduss.