EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē: 

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-28septembra-numurs

DB rīcībā nonākušās vēstules autori norāda, ka ziņojums sagatavots bez padziļinātas izpētes un tajā trūkst piedāvāto risinājumu priekšrocību un trūkumu izvērtējuma. «Ziņojumā nav ņemts vērā arī tāds būtisks apstāklis kā AER nozares devums Latvijas ekonomikai,» teikts vēstulē. «Konceptuālais ziņojums nesatur ziņas par to, kādi eksperti un ar kādām zināšanām un kvalifikācijām ir piedalījušies tā sagatavošanā, tāpēc nav secināms, cik nopietni un plaši pētījumi par ietekmi uz tautsaimniecību, ekonomiku, juridiskajiem un finansiālajiem riskiem ir ņemti vērā un kāds analītiskais darbs ir veikts, lai pamatotu ziņojumā ietvertos secinājumus un piedāvātos risinājumus,» skaidro ārvalstu investori, norādot, ka līdz ar to ziņojums nav dokuments, uz kuru var droši paļauties, pieņemot lēmumu, vai ir veicami kādi pasākumi OIK atcelšanai.

To, ka piedāvājumi OI sistēmas izmaiņām ir sasteigti un bez padziļinātas izpētes, apstiprina Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs. «Nav zināms, vai cerētais ietaupījums nerada jaunus cenu lēcienu riskus un kā tas ilgtermiņā ietekmētu Latvijas tautsaimniecību un AER nozares attīstību. Piedāvātais risinājums ar SEN nodokli ir viens no piemēriem, kas apstiprina šo situāciju. Pašlaik ir ignorēts fakts, ka jau 2013. gadā Satversmes tiesa lēma, ka SEN ir vienreizējs pasākums un nav piemērojams ilgtermiņā, turklāt vienotas likmes piemērošana atkārtoti demonstrē problēmu, ka AER atbalsts tiek vērtēts kopā ar fosilo resursu jeb dabasgāzes spēkstaciju atbalstu. Pašreizējais piedāvājums, nediferencējot SEN likmi, veido netaisnīgu situāciju, ka vislielākās papildu izmaksas radīsies tieši ražotājiem, kas saņem mazāko OIK atbalstu, jo SEN nodoklis tiktu piemērots nevis tikai saņemtā atbalsta apjomam, bet visai pārdotās enerģijas summai. Tādējādi, ja elektroenerģijas cenas tirgū aug un AER spēkstaciju saražotā enerģija tiek iepirkta par cenu, kas ir nedaudz virs elektroenerģijas tirgus cenas, radīsies situācija, ka nodoklī samaksātā summa pārsniegs saņemtā atbalsta apjomu. Ražotāji faktiski piemaksās par iespēju pārdot savu saražoto enerģiju. Tas nekādi neveicinātu efektīvu elektroenerģijas ražošanu. Tā vietā vienkārši tiktu sodīti ražotāji, kas ir gatavi piedāvāt lētāku no AER iegūtu enerģiju,» prognozē K. Stepanovs.

Jau ziņots, ka augustā EM nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa izstrādājusi scenāriju OIK maksājumu atcelšanai, piedāvājot vairāku pasākumu kompleksu, kas pakāpeniski īstenojams, sākot no 2019. gada. OIK likvidēšanas scenārijs paredz noteikt minimālo atkritumu piejaukumu biogāzes stacijām, veikt jaudas maksājumu reformu un noteikt ierobežotas peļņas normas, savukārt Latvijas valsts atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai tiek piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem – ieviest «zaļos» sertifikātus vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli. Tāpat EM piedāvājums paredz uz diviem gadiem 15% apmērā ieviest SEN.

Visu rakstu OIK atcelšanas scenārijs valstij var izmaksāt miljardu lasiet piektdienas, 28.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.