Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas izvērtēšanai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Ieva Krapāne sagatavojusi vēstuli Ekonomikas ministrijai ar pieprasījumu sagatavot informāciju par katru izsniegto licenci OIK staciju darbībai, norādot konkrētas valsts amatpersonas un ierēdņus, kas pieņēmušas lēmumus.

Ieva Krapāne norāda, ka šāda informācija ļaus iegūt objektīvu informāciju par atbildīgo ierēdņu un amatpersonu iesaisti OIK lietā un, iespējams, saskatīt likumsakarības licenču izsniegšanas politikā. Iespējams izdosies izvērtēt vai atsevišķi pretendenti, vai pretendentu grupas ir baudījušas nepamatoti labvēlīgu attieksmi.

Gaidāmajā sēdē pirmdien, 19. augustā, komisijas deputāti pārrunās saņemto informāciju no Ekonomikas ministrijas un Iekšlietu ministrijas, kā arī uzklausīs prokurorus, ko darbam komisijā deleģējusi LR Ģenerālprokuratūra.

OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais šobrīd izveidotās sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt atbildīgos šādas sistēmas izveidē, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu nākotnē šādu sistēmu veidošanos.

Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017.gada 24.aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību.

Izmeklēšanas komisiju vada Ieva Krapāne, par komisijas sekretāru ievēlēts Mārtiņš Šteins. Komisijas sastāvā ir deputāti Atis Lejiņš (JV), Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Sandis Riekstiņš (JKP), Viktors Valainis (ZZS) un Jānis Ādamsons (S).

Komisija ir vērsusies pie Ministru prezidenta, ekonomikas ministra un iekšlietu ministra ar lūgumu sniegt skaidrojumus un informāciju par būtiskiem ar OIK sistēmas izveidi saistītiem jautājumiem, kā arī lūgusi Ģenerālprokuroru deleģēt pārstāvjus, kuri nodrošinātu ātrāku sadarbību ar tiesībsargājošām institūcijām, un valsts tiesisko interešu aizsardzību.