Darba grupa kopš aprīļa beigām ir diskutējusi un vairāku organizāciju vadītāji ir snieguši detalizētas prezentācijas par iespējamajiem nākotnes scenārijiem OIK sloga mazināšanai. Šobrīd ir radīts 15 potenciāli iespējamo instrumentu katalogs un uzsākta rūpīga to analīze, lai rastu labāko risinājumu obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai, vienlaikus maksimāli samazinot tiesvedību risku. Darba grupas locekļu viedokļi un aprēķini dalās – vieni atbalsta OIK maksājuma pilnīgu atcelšanu, otri – OIK maksimālu samazināšanu, lai nodrošinātu atjaunojamo energoresursu nozares tālāku attīstību un pēc iespējas mazinātu tiesvedību riskus valstij. Pēc visu instrumentu rūpīgas analīzes darba grupai būs jāpieņem lēmums, kādus priekšlikumus iesniegt Ministru kabinetam, izpildot tai doto uzdevumu.

«Darba grupas mērķis nav sasteigti radīt mehānismu, kas labi skan vai izskatās, un kas nākotnē valstij var radīt lielāku kaitējumu nekā īstermiņa ieguvumus. Ir jāizvērtē visi iespējamie aspekti – tiesiskās paļāvības princips, tiesvedības pret valsti riski, EK saskaņojuma fakts, nozares nākotnes efektīvas darbības potenciāls, arī sabiedrības un dažādu sektoru uzņēmēju ieguvumus, lai radītu tādu sistēmu, kas ilgtermiņā spēj darboties bez tik neadekvāta patērētāju maksājuma un valsts subsīdijām. Atjaunojamie energoresursi ir nākotnes enerģijas pamatā, taču šim sektoram jāspēj darboties uz tirgus principiem,» uzsver Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai vadītāja vietnieks.

Lai visiem darba grupas locekļiem būtu vienāda izpratne par jautājuma problemātiku un esošo situāciju, iepriekšējo sēžu laikā darba grupai sniegta vispusīga informācija par elektroenerģijas OIK sistēmas izveidi un detalizēta informācija par visu elektrostaciju veidiem jeb tipoloģiju, kā arī saņemtā atbalsta apmēriem. 

Darba grupas dalībnieki arī informēti par Ekonomikas ministrijas jau paveikto OIK sloga mazināšanai un par Latvijai saistošajiem 2020. gada atjaunojamo energoresursu un klimata mērķiem. Noslēgumam arī tuvojas novērtējuma gatavošana par OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību. Līdz šim ieviestie atbalsta mehānismi ir bijuši motivējoši, lai ražotāji uzsāktu projekta plānošanu un investētu elektroenerģijas ražošanā, izmantojot AER, tomēr šobrīd esošais OIK maksājuma apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem rada slogu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas globālo konkurētspēju ilgtermiņā.

Kā zināms, Ministru kabineta šā gada 17. aprīļa sēdē tika pieņemts lēmums par darba grupas izveidi elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Par darba grupas vadītāju tika iecelts Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens; par darba grupas vadītāja vietnieku - Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, savukārt darba grupā tika iekļauti 24 dalībnieki – atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji. Darba grupa uzsāka darbu šā gada 26. aprīlī un līdz šim notikušas piecas darba grupas sēdes.

Darba grupai līdz šā gada 1. augustam uzdots izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību, sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai un sagatavot priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrijai līdz šā gada 1. septembrim uzdots iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ņemot vērā darba grupas priekšlikumus.