Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā cena pieauga par 9,1 %, cenām sasniedzot 61,17 EUR/MWh, Igaunijā cenas pieauga par 7,4 % attiecīgi līdz 59,48 EUR/MWh. Savukārt Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 1 % līdz 52,59 EUR/MWh.

Raksturojot vispārējās tendences, Nord Pool sistēmas cenu ietekmēja ogļu tirgus cenas samazinājums, tomēr joprojām būtiska nozīme ir Ziemeļvalstu zemajam hidrorezervuāru piepildījumam. Nedēļas nogalē karstā gaisa temperatūra apgrūtināja elektrostaciju dzesēšanu, kas izraisīja izstrādes ierobežojumu Somijas, Zviedrijas un Vācijas ražotnēs. Līdzīgi kā Skandināvijā, arī Latvijā karstais un sausais laiks nosaka zemu dabisko ūdens pieteci, taču augošo pieprasījumu ir apmierinājusi augsta Rīgas TEC ģenerācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 6 274 GWh un izstrādes apjoms pieauga līdz 5 962 GWh.

Karsto laikapstākļu dēļ visās Baltijas valstīs ir novērots patēriņa pieaugums. Summārais elektroenerģijas patēriņš bija 500,4 GWh, kas ir par 2,3 % vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Latvijā bija novērots vislielākais patēriņa pieaugums – par 3,1 % līdz 135,8 GWh. Igaunijā un Lietuvā patēriņa pieaugums ir par 1,2 % un 2,4 %, attiecīgi Igaunijā līdz 137,4 GWh un Lietuvā līdz 227,3 GWh.

Kopējais izstrādātās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu pieauga par 5 % līdz 342 GWh. Latvijā izstrādes pieaugums ir par 18,5 %, sasniedzot 110,8 GWh. Lietuvā pieaugums ir par 20 % līdz 47 GWh, savukārt Igaunijā ir novērots ģenerācijas apjoma samazinājums par 4,35 % -- līdz 184,1 GWh.

Izstrādes apjoms attiecībā pret patēriņu Latvijā bija 82 %, Igaunijā 134 %, Lietuvā 21 %, bet Baltijas valstīs kopumā tika saražoti 68 % attiecībā pret reģionā patērēto elektroenerģijas apjomu pagājušajā nedēļā.