Šis priekšlikums trešdien tika atbalstīts darba grupā, kas pēdējos mēnešus izskatīja iespējas atcelt OIK maksājumu.

Lai atceltu OIK, ministrija piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā, noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru.

Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, veidot izmaiņas tā administrēšanā, nosakot prasību stacijām iekļaut palīgpakalpojumu sniegšanu pārvades sistēmai, tādējādi samazinot lietotāju maksājumus.

Tāpat EM rosina pārskatīt iekšējās peļņas normas (IRR) metodiku, kā arī ieviest zaļo sertifikātu modeli. EM skaidro, ka sertifikātu cena veidojas pēc piedāvājuma un pieprasījuma attiecībām. Šāda atbalsta sistēma jau darbojas Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Polijā, Rumānijā, Itālijā, Beļģijā un citās valstīs.

EM prognozē, ka, īstenojot darba grupas izstrādāto scenāriju, vidējie OIK lietoāju maksājumi 2019.gadā būs 20,79EUR/MWH, 2020.gadā - 20,92 EUR/MWH, 2021.gadā - 15,36EUR/MWH, savukārt 2022.gadā OIK maksājums lietotāju rēķinos vairs nebūs redzams.

Vēja enerģijas asociācija (VEA), kas pārstāv Latvijas vēja enerģijas ražotājus, neatbalsta Ekonomikas ministrijas priekšlikumus OIK reformai, jo tie neadekvāti nodrošina valsts uzņemto saistību izpildi un neparedz pārdomātu atjaunojamās enerģijas nozares attīstības scenāriju Latvijā. Savukārt EM ierosinājums OIK atbalsta sistēmu aizstāt ar tā saucamo «zaļo sertifikātu» modeli ir vērtējams kā vienīgi kosmētisks mēģinājums nomainīt nepopulāro OIK nosaukumu ar jaunu.

«Vēja enerģijas asociācijas dalība EM darba grupā tika atteikta un visu atjaunojamo enerģijas nozari darba grupā pārstāvēja tikai viens eksperts, pretēji daudziem pārstāvjiem no organizācijām, kuras ar enerģētiku ir saistītas vien pastarpināti. Protams, ka šādos apstākļos nozares viedoklis netika ņemts vērā un EM darba rezultāts visdrīzāk ir vērtējams kā politisks projekts īsi pirms vēlēšanām,» saka Kristaps Stepanovs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Vēja enerģijas asociācija līdztekus izsaka gatavību sadarboties ar iesaistītajām pusēm, lai izstrādātu pārdomātu atjaunojamās enerģijas nozares attīstības scenāriju, lai nodrošinātu maksimālu ieguvumu patērētājiem.

«EM ierosinājums nākotnē aizstāt OIK ar »Zaļo sertifikātu« sistēmu ir vērtējams kā populisms, jo šī sistēma patērētājiem elektrības rēķinu maksājumus nesamazinās. Šāda sistēma patiesi ir ieviesta virknē Eiropas valstu, taču tā pēc būtības ir tikai OIK alternatīva ar citu nosaukumu, jo »zaļo sertifikātu« gadījumā atbalsta maksājumu apjoms tiek pārlikts uz elektrības tirgotāju, kas to eventuāli ieceno rēķinos gala patērētājam. Aizstāt OIK ar »zaļajiem sertifikātiem« izskatās pēc EM mēģinājuma parādīt kaut kādu progresu un vienkārši atrast citu sistēmas nosaukumu politiski jūtīgā laikā,» turpina K. Stepanovs.

«Atsevišķu politiķu izteikumi, vainojot atjaunojamās enerģijas nozari par OIK izmaksām, ir negodīgi. Atjaunojamās enerģijas nozare OIK neizdomāja un neieviesa – to izdarīja valsts Ekonomikas ministrijas personā un nozares uzņēmēji ir vienīgi strādājuši tajā likumdošanas ietvarā, kāds valstī ir pieņemts,» saka K. Stepanovs.

Jau vēstīts, ka valdība šogad 17.aprīlī nolēma izveidot darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Darba grupas vadītājs ir Ašeradens, bet darba grupas vadītāja vietnieks ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Darba grupā ir iekļauti atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.

Darba grupai tika uzdots līdz šā gada 1.augustam izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību, sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai, kā arī sagatavot priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas. Ekonomikas ministrs preses konferencē norādīja, ka darba grupa tai doto uzdevumu ir pilnībā izpildījusi.

Savukārt Ekonomikas ministrijai līdz šā gada 1.septembrim uzdots iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus normatīvu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ņemot vērā darba grupas priekšlikumus.

papildināta visa ziņa