To intervijā DB uzsver AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne. 

Viņa stāsta, ka nākamā gada janvārī fiziski sāks darboties savienojums starp Igauniju un Somiju, kas nozīmē, ka krātuvē esošo dabasgāzi bez papildu maksas varēs piegādāt arī Somijas tirgum. Z. Kotāne domā, ka šis fakts kombinācijā ar savlaicīgi apstiprinātiem tarifiem varētu piesaistīt jaunus spēlētājus, kas līdz šim šajā reģionā nav darbojušies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. janvāra laikrakstā Dienas Bizness: 

2019. gads sākts ar apstiprinātiem dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifiem – ko tas nozīmē gāzes tirgus dalībniekiem?

Jāteic, ka gāzes tirgus attīstība šobrīd vēl ir sākuma posmā, kas nozīmē, ka tiek veiktas dažādas darbības, lai nonāktu līdz ideālajam gāzes tirgus modelim. Viena no tādām darbībām ir tarifu paredzamība. Iepriekšējos gados tarifi tika noteikti pēdējā brīdī, tāpēc tirgotāji nevarēja savlaicīgi plānot savu sezonu. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma apjoms ir noteikts savlaicīgi, ļaujot tirgotājiem laikus plānot savus biznesa procesus. Līdzīgi tas notiek arī citās Eiropas valstīs, kur pavasarī tiek slēgti darījumi par nākamo ziemu. Līdz šim Latvijā tas nav bijis iespējams tieši tāpēc, ka nebija zināmi tarifi. Šobrīd tie ir zināmi, kas nozīmē, ka dabasgāzes rezervācijas 2019./2020.gada iesūknēšanas sezonai tiks sāktas būtiski agrāk – 15. janvārī, nevis maijā, kā tas bijis līdz šim. Paredzamība, manuprāt, ir būtiskākais ieguvums savlaicīgai tarifu apstiprināšanai, jo, ja rīkojas pēdējā brīdī, ir daudz mazāk iespēju manevrēt.

Kas ir tas iemesls, kāpēc šogad tarifus izdevies apstiprināt savlaicīgi?

Galvenokārt tas saistāms ar veiksmīgāku un prognozējamāku sadarbību ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK). Skaidrs, ka pēc tirgus atvēršanas visām pusēm bija sarežģīti pielāgoties jaunajiem apstākļiem, taču pamazām mēs visi mācāmies. Šogad tarifus veiksmīgi izdevās apstiprināt arī tāpēc, ka faktiski uz trim gadiem tie tika apstiprināti jau iepriekšējā gadā, nosakot nepieciešamību katru gadu tos aktualizēt. Uzskatu, ka šobrīd esam atraduši veiksmīgu veidu, kā noteikt ilgāka termiņa tarifus. Tas nozīmē, ka, visticamāk, arī nākamgad gāzes uzglabāšanas tarifus izdosies apstiprināt savlaicīgi. Jāpiemin, ka pašlaik strādājam arī pie pārvades tarifiem, kas parasti tiek apstiprināti uz vienu gadu. Šobrīd reģionālā tirgus kontekstā notiek ļoti intensīvas diskusijas un darbs ar SPRK, lai arī pārvades tarifus nākotnē apstiprinātu vismaz uz trim gadiem. Tiek definēti darbi un soļi, kas jādara, lai to panāktu. No savas puses mēs esam gatavi to īstenot, taču aktuāls ir jautājums, vai esošajā metodoloģijā un normatīvajos aktos kopīgi varam atrast veidu, kā to izdarīt.

Kas šobrīd traucē?

Nosakot tarifus, mums ir jāievēro arī Eiropas normatīvie akti, kuros iekļauta ļoti sarežģīta procedūra, kādā veidā tas jādara. Šis ir pirmais cikls, kad šie noteikumi attiecas arī uz Latviju, tāpēc pašlaik mēģinām saprast, kā pareizāk šo procedūru Latvijā ieviest. Iespējams, ka ir nepieciešamas izmaiņas arī normatīvajos aktos – SPRK dokumentos vai Enerģētikas likumā. Par to vēl jādiskutē.

Kādus pakalpojumus nākamajā dabasgāzes iesūknēšanas sezonā krātuve piedāvās tirgotājiem?

Tirgotājiem būs iespēja izvēlēties kādu no izstrādātajiem pakalpojumiem – grupētās jaudas, tirgus vai virtuālās plūsmas produktu. Tāpat izstrādāts ir arī jauns divu gadu jaudas produkts. Ņemot vērā dabasgāzes cenas nākotnes prognozes, jāsecina, ka nākamajā sezonā tirgotājiem būs izdevīgi izmantot krātuves pakalpojumus. Prognozētā starpība starp dabasgāzes vasaras un ziemas cenu šobrīd ir 1,40 eiro, savukārt piemērojamā tirgus produkta tarifa minimālā vērtība nākamajai sezonai ir noteikta 1,38 eiro par MWh. Līdz ar to tirgus dalībniekiem ir pamats iegādāties krātuves jaudas nākamā gada sezonai.

Vai redzat, ka laikus apstiprināto tarifu dēļ tirgotāji krātuves sniegtos pakalpojumus varētu izmantot aktīvāk?

Tas noteikti varētu veicināt globālo tirgus dalībnieku interesi par Inčukalna PGK piedāvātajiem pakalpojumiem. Eiropas spēlētāji ir pieraduši lēmumus pieņemt daudz savlaicīgāk, taču līdz šim Latvijā viņiem šāda iespēja nav bijusi, jo krātuves tarifi vienkārši nebija zināmi. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka mūsu reģions kļūst arvien interesantāks. Kā zināms, plānots, ka nākamā gada 1. janvārī fiziski sāk darboties savienojums starp Igauniju un Somiju, kas nozīmē, ka krātuvē esošo dabasgāzi bez papildu maksas varēs piegādāt arī Somijas tirgum. Uzskatu, ka starpsavienojums kombinācijā ar savlaicīgi apstiprinātiem tarifiem varētu piesaistīt jaunus spēlētājus, kas līdz šim šajā reģionā nav darbojušies. Protams, tas viss prasa lielu darbu – jau pašlaik mēs uzstājamies dažādās starptautiskās konferencēs, stāstot par Inčukalna PGK sniegtajām priekšrocībām. Īpašu uzmanību šobrīd pievēršam Somijas tirgum.

Vai Conexus rīcībā ir informācija par kādiem konkrētiem lielajiem Eiropas spēlētājiem, kuri tuvākajā nākotnē varētu būt ieinteresēti gāzi glabāt Inčukalnā?

Potenciāli interese varētu būt vairākiem lielajiem tirgus dalībniekiem, taču runāt par konkrētiem uzņēmumiem pagaidām vēl ir pāragri. Ja runājam par Somijas tirgu, šobrīd strādājam arī ar patērētājiem, skaidrojot, ka ir svarīgi tirgotājam pieprasīt iespēju gāzi iegādāties no dažādiem avotiem. Arī patērētāju izpratne šajā jautājumā varētu veicināt Inčukalna krātuves izmantošanu.

Visu interviju Piesaistīs lielos spēlētājus lasiet 10. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.