Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē šodien tiks skatīti septembra beigās Saeimas deputātu atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL), kas Ekonomikas ministrijai (EM) deleģē uzdevumu pārraudzīt valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem jeb obligātā iepirkuma (OI) izlietojumu un novērst tā saņēmēju pārkompensāciju.

Likumprojektā ir noteikts pienākums EM nodrošināt OI mehānisma kontroli, kā arī pārbaudīt, vai atbalsta saņēmēji atbilst tā saņemšanas kritērijiem un darbojas saskaņā ar normatīvo tiesību aktu prasībām, liecina Saeimas mājaslapā pieejamā informācija. Tāpat iecerēts, ka ministrijai būs jānodrošina padziļināta atbalsta saņēmēju iesniegtās dokumentācijas un informācijas pārbaude un atbilstība faktiskajiem apstākļiem, kā arī jāorganizē atbalsta saņēmēju regulāras pārbaudes klātienē. Ja ražotājs neizpilda atbalsta saņemšanas kritērijus, nenodrošina pieeju stacijai noteiktās pārbaudes veikšanai vai konstatēti citi būtiski pārkāpumi tā darbībā, ministrijai būs pienākums atbalsta saņemšanas tiesības anulēt.

Saeimas deputāts Ivars Zariņš uzskata, ka, pieņemot grozījumus, tiktu nodrošināta ātra un tiesiska OIK afēras izbeigšana. «Izmaiņas paredz EM veikt tādas darbības, no kurām līdz šim tā ir izvairījusies un pat nav piedāvājusi savā rīcības plānā. Pēdējā gada laikā EM pārstāvji saistībā ar OIK uz Tautsaimniecības komisijas sēdi aicināti septiņas reizes. Visa gada garumā dzirdējām solījumus, ka grozījumi normatīvajos aktos tiek gatavoti un sistēma tuvākajā laikā tiks sakārtota, taču tas nenotika, tāpēc Tautsaimniecības komisija ir pieņēmusi lēmumu virzīt savu likumprojektu ar grozījumiem ETL. Šobrīd grozījumi Saeimā jau ir konceptuāli apstiprināti pirmajā lasījumā un komisija ar tiem strādā, gatavojot tos otrajam lasījumam,» stāsta I. Zariņš. Viņš atklāj, ka deputātu sagatavoto likumprojektu lūgts komentēt arī EM, taču ministrija norādījusi, ka, lai sniegtu šādu viedokli, vispirms būtu jāizveido darba grupa. «Tas komisijā izraisīja vispārējus smieklus,» pauž deputāts, atgādinot, ka iepriekš EM jau bija izveidojusi darba grupu, kura vairāku mēnešu garumā diskutēja par OIK maksājuma atcelšanu.

DB jau vēstīja, ka pavasarī valdība atbalstīja ieceri par augsta līmeņa darba grupas izveidi, un 1. augustā EM nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra vadītā darba grupa izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022. gadam, piedāvājot piecu pasākumu kompleksu, kas pakāpeniski un vienoti īstenojams, sākot no 2019. gada. EM piedāvātais OIK likvidēšanas scenārijs paredz atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN), noteikt minimālo atkritumu piejaukumu biogāzes stacijām, veikt jaudas maksājumu reformu un noteikt ierobežotas peļņas normas, savukārt Latvijas valsts atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai tiek piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem – ieviest zaļos sertifikātus vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli. EM norāda, ka šobrīd konceptuālais ziņojums tiek izstrādāts un saskaņots ar iesaistītajām pusēm. Paralēli konceptuālā ziņojuma izstrādei ministrija ir arī sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Saeimā virkni grozījumu ETL, kas tajā skaitā paredz OIK atcelšanu un atbalsta maksājumu ierobežošanu.

Visu rakstu Turpina cīņu ar OIK lasiet 23. oktobra laikrakstā Dienas Bizness. Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.