To intervijā DB norāda akciju sabiedrības Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts. Viņš uzskata, ka augstās elektroenerģijas cenas ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas bremzē Latvijas uzņēmēju attīstību, jo kaimiņvalstīs šis resurss ir pat par 30% lētāks. J. Šņepsts atzīst, ka lielākās problēmas viņam kā uzņēmējam rada tieši valsts, tāpēc no nākamās valdības viņš gaida tikai vienu - lai viņi netraucē strādāt un attīstīties.

Preiļu siers ir viens no pazīstākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Kas ir jūsu veiksmes atslēga, kas ļāvusi nostiprināt pozīcijas tirgū?

Viss slēpjas darbā un attieksmē pret sadarbības partneriem - visu šo gadu laikā mums nav bijis neviena neizpildīta līguma vai reklamācijas. Tas nozīmē, ka mūsu produkcijas kvalitāte vienmēr ir ļoti augstā līmenī un atbilst noteiktajiem standartiem. Tieši to sadarbības partneri no mums arī sagaidā, un tas ir ļoti būtiski, gan darbojoties Latvijā, gan eksporta tirgos.

Cik procenti no uzņēmumā saražotās produkcijas paliek Latvijā un cik nonāk ārzemēs?

Pagājušā gada dati liecina, ka Latvijā paliek vien aptuveni 3% no uzņēmumā saražotā, kas nozīmē, ka lielākā daļa produktu tiek eksportēti. Šobrīd mēs eksportējam uz vairāk nekā 47 valstīm visā pasaulē - sākot no Japānas un beidzot ar Filipīnām. Čedara siers ir visai specifisks produkts, tāpēc tādos apjomos, kā mēs to ražojam, Latvijā realizēt to nemaz nav iespējams. Pagājušajā gadā mēs saražojām 13,4 tūkstošus tonnu siera, vietējam tirgum šādi apjomi nav nepieciešami.

Kā vērtējat uzņēmējdarbības vidi Latvijā - kas ir tās lietas, kas bremzē attīstību?

Ar uzņēmējdarbību es nodarbojos jau vairāk nekā 30 gadus, un, manuprāt, uzņēmējdarbības vide ir ļoti slikta. Sākt ražošanas biznesu no nulles šobrīd ir praktiski neiespējami. Pat, ja uzņēmējam ir sākuma kapitāls, visticamāk, tas dažos gados tiks pazaudēts, jo maksāt būs jāsāk, vēl pirms kaut kas būs izdarīts. Kā būtiskākās problēmas varu minēt arī nesakārtoto nodokļu sistēmu un augstās energoresursu cenas. Visvairāk mani šokē tas, ka valdība par šīm lietām ir labi informēta, taču tajā pašā laikā neko nedara. Viņi zina, ka uzņēmēji ir ņēmuši kredītus un tik viegli no valsts aizbēgt nevar, jo ir jāpilda savas saistības pret banku. Ja man tagad būtu jāsāk bizness no nulles, es to noteikti nedarītu.

Kas iepriekš bija labāk?

Pirms 15 gadiem zemākas bija gan elektroenerģijas cenas un nodokļi, gan citi maksājumi, piemēram, auto transporta nodevas, tehniskās apskates. Arī juridiskie pakalpojumi. Es labi atceros to laiku, kad par notariāli apstiprinātu dokumentu vajadzēja samaksāt ap desmit eiro. Tagad šis pakalpojums ir vairākas reizes dārgāks. Šobrīd Latvija sevi pozicionē kā ļoti dārgu valsti ar lētu darbaspēku. Tas ir kalpa sindroms.

Visu interviju Uzņēmējiem nav jāsubsidē zaļā enerģija lasiet 20. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!