Pašlaik
ekonomisko attīstību pasaulē bremzē daudzi faktori – darbaspēka
trūkums, svārstīgie finanšu tirgi, tirdzniecības kari un citi
politiska rakstura riski. Tomēr tie nav gana spēcīgi, lai
izraisītu globālu lejupslīdi. Savukārt Latvija gan šogad, gan
nākamajā gadā saglabās izaugsmes līderpozīcijas Ziemeļvalstu
reģionā, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas
apskatā Nordic Outlook.
SEB
banka ir samazinājusi globālās izaugsmes prognozi līdz 3.5% gan
2019., gan 2020. gadā. Bezdarba rādītāji attīstītajās
ekonomikās (36 OECD dalībvalstīs) ir nokrituši līdz zemākajam
līmenim kopš 1980. gada. Tomēr izaugsmes temps būs pietiekams,
lai bezdarba rādītāji pasaulē samazinātos vēl vairāk.
SEB
bankas makroekonomikas eksperts Dainis
Gašpuitis:
«Sekojot globālajām un reģionālajām tendencēm, arī Latvijas
ekonomikas apgriezieni palēnināsies. Lai arī riski un nenoteiktība
ir augusi, Latvijas perspektīvas saglabājas pozitīvas.
Mājsaimniecību patēriņš būs viens no nozīmīgākajiem
dzinējspēkiem, jo tam ir labvēlīga situācija darba tirgus un
atalgojuma kāpuma dēļ. Daudz kas izrietēs no mājsaimniecību
noskaņojuma, tāpat nozīmīgs faktors būs investīcijas, ko
stimulēs ES fondi. Tomēr uzņēmēju apetīte veikt ieguldījumus
nākotnē varētu nedaudz samazināties ārējo apstākļu un augošo
būvniecības izmaksu dēļ.»
ASV
izaugsme sabremzēsies no līdz 2.4% šogad, jo jaudu noslodze ir
pietuvojusies savam maksimumam. Savukārt Rietumeiropa saskaras ar
vāju pieprasījumu. Eirozonas attīstības ātrums šogad
nokritīsies līdz 1.6%. Ar Brexit procesu saistītās neskaidrības
rada aizvien graujošākas sekas Lielbritānijas ekonomikā, kuras
izaugsme nepārsniegs 1.5% atzīmi pat neraugoties uz britu mārciņas
vājumu. SEB bankas pamatscenārijs joprojām paredz, ka izdosies
izvairīties no «cietā» Brexit.
Pēc
pārliecinoša snieguma 2018. gadā, strauji augošās Baltijas
ekonomikas šogad nedaudz zaudēs ātrumu. To noteiks zemāks
pieprasījums eksporta tirgos, turklāt ražotāji vairs nespēs
saražot augstākam izaugsmes tempam nepieciešamo preču un
pakalpojumu daudzumu. Igaunijā un Lietuvā IKP pieaugums pietuvosies
3% atzīmei 2019. gadā un 2.5% 2010. gadā. Savukārt Latvijas
ekonomikas attīstības ātrums šogad būs 3.5%.
Norvēģija
demonstrē noturību pret izaugsmes ātruma samazināšanos citās
valstīs un naftas cenu kritumu. Atgūstas arī Norvēģijas mājokļu
tirgus un saglabājas spēcīgs privātais patēriņš, tādēļ IKP
rādītājs šogad sasniegs 3%. Arī Somija un Dānija turpina baudīt
pozitīvos efektus, ko veido aktīvs darba tirgus, augsta jaudu
noslodze un veselīga situācija mājokļu būvniecības nozarē.
Somijas ekonomika ir nedaudz palēninājusies, tomēr izaugsme
sasniegs 2% gan šajā, gan nākamajā gadā. Īslaicīgi iemesli
bremzēja Dānijas izaugsmi 2018. gadā, un šogad tā pieaugs par
2%.
Pateicoties
satraucošām tendencēm iekšējā tirgū un eksporta nozarē, ir
sarucis Zviedrijas izaugsmes potenciāls. Ir vājinājušies tie
ekonomiskie spēki, kas var līdzsvarot pašreizējo lejupslīdi
mājokļu būvniecībā. Pērnā gada 3. ceturksnī novēroto IKP
sarukumu daļēji noteica īslaicīgi faktori, piemēram, ar
automašīnu lietošanu saistīto nodokļu izmaiņas, taču virkne
citu indikatoru norāda uz ekonomikas bremzēšanos plašākā
mērogā. SEB prognozē, ka Zviedrijas IKP šogad pieaugs tikai par
1.6%, nevis iepriekš prognozētajiem 2.2%.
Galerijā augstāk - ekonomikas izaugsmes prognozes tuvākajiem gadiem, procentos!