Ekonomikas attīstībai izšķirošs ir valdības dienas kārtībā esošais jautājums par Eiropas Savienības struktūrfondu (ES SF) finansējuma pārdali.

Latvijas Klasteru tīkls aicina sniegt stabilu un pietiekamu publisko finansējumu pasākumiem, ko īsteno uzņēmumus apvienojošās organizācijas, atbalstot strukturētu un ilgtspējīgu ekosistēmu, kuras neatņemama sastāvdaļa ir nozaru asociācijas un klasteri, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu izstrādē, veicina to attīstību un realizāciju, sevišķu uzmanību pievēršot augstas pievienotās vērtības produktu eksportam. Klasteru darbība veicina Latvijas uzņēmumu dalību starptautiskās piegādes ķēdēs, kuru nozīmība šobrīd tiek akcentēta ikvienā publiskajā diskusijā par uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem ekonomikas atveseļošanai. 

Neskatoties uz Klasteru veiksmīgo darbību, jau no nākamā gada to nākotne ir visai neskaidra. Lielākajai daļai klasteru ES līdzfinansējums beigsies 2020. gada beigās. Līdz šim nav izdevies gūt pārliecību, ka klasteru darbībai nepieciešamais līdzfinansējums, kas nepieciešams būtisku tautsaimniecības nozaru attīstības un eksportspējas veicināšanai, būs pieejams arī pēc 2020. gada beigām līdz nākamā ES SF plānošanas perioda (2021.–2027. g.) uzsākšanai un arī tā ietvaros, jo analizējot ekonomikas atveseļošanai paredzētā finansējuma sadalījumu, redzams, ka par prioritāti tiek uzskatīta valsts iestāžu darbības un pakalpojumu nodrošināšana.

Latvijas Klasteru tīkla vadītājs, Pārtikas produktu kvalitātes klastera vadītājs Armands Lejas-Krūmiņš norāda: "Eiropas Komisija ir atzinusi klasterus par vienu no efektīvākajiem atbalsta instrumentiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Līdzšinējā ES SF plānošanas perioda finansējuma pārdales un nākamā perioda plānošanas procesā uzņēmumi un tos apvienojošās organizācijas netiek pietiekami iesaistīti. Nepietiekams valsts dialogs ar uzņēmēju organizācijām rada risku ekonomikas atveseļošanai paredzētos līdzekļus novirzīt valsts iestāžu pamatdarbības līdzfinansēšanai, nepietiekami novērtējot to ieguldījumu, ko šī mērķa sasniegšanai var sniegt nozaru profesionālās organizācijas – asociācijas un klasteri. 

Ar šo situāciju šobrīd saskaras arī 14 Latvijas klasteri, kuri ir apvienojušies Latvijas Klasteru tīklā. Jau no 2016. gada klasteri veiksmīgi īsteno ES SF projektus gan konkrētu nozaru, gan starpnozaru līmenī. Klasteros ir apvienojušies 560 mazie un vidējie uzņēmumi, kuru apgrozījums ir gandrīz 2 miljardi EUR, bet eksports pārsniedz 666 450 000 EUR. Pēdējos gados Latvijas eksports pieauga vidēji par 7% gadā, bet klasteros apvienotajos uzņēmumos – vidēji par 13% gadā."

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle skaidro: "Drošības un aizsardzības klastera piemērs apliecina, ka klasteru ietvaros organizētās eksporta veicināšanas aktivitātes balstās uz skaidriem mērķiem un tautsaimniecībā izmērāmiem rezultātiem. Kā klasteru priekšrocības var minēt nozaru savstarpējo sinerģiju, zināšanas par starpnozaru biznesa modeļiem, padziļinātas zināšanas par klastera dalībnieku iespējām, vajadzībām, izaugsmes potenciālu un finanšu kapacitāti. Īpaši būtiska eksportspējas palielināšanai ir nozares speciālistu pieredze starptautiskajā sadarbībā un sektoru specifikā. Tāpat ļoti nozīmīgas ir iniciatīvas, kas veicina jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību attīstību un Latvijas uzņēmumu dalību starptautiskajās piegādes ķēdēs."

Drukas un mediju tehnoloģiju klastera projekta vadītāja Ieva Bečere pauž: "Drukas un mediju tehnoloģiju klastera dalībnieku apgrozījums ir pieaudzis par 18%, bet eksporta apjoms par 11%, kas pie jau tā ļoti augstā eksporta īpatsvara nozarē ir visai nozīmīgs rādītājs. Nozares uzņēmumi klasteru programmas atbalstu ir izmantojuši inovatīvu tehnoloģiju ieviešanai, produktivitātes paaugstināšanai un starptautiskas atpazīstamības veicināšanai. Pateicoties starptautisku konferenču, semināru un izstāžu apmeklējumiem, ārējo tirgu izpētei un tirgvedības plānu izstrādei un ārvalstu speciālistu piesaistei specifisku tehnisku un konkurētspēju veicinošu jautājumu risināšanai, kā arī veiksmīgai klastera uzņēmumu sadarbībai, varam secināt, ka projekta īstenošanai piešķirtais finansējums ir devis labus rezultātus. Nozares uzņēmumi aktīvi izmanto LIAA organizētos eksporta veicināšanas pasākumus, t. sk. dalību nacionālajos stendos lielās starptautiskās izstādēs, bet nelielos, šauri specializētos pasākumos daudz racionālāk ir uzrunāt potenciālos klientus ar kompleksu vairāku klastera dalībnieku piedāvājumu, lieki netērējot valsts un komersantu līdzekļus, un šādos gadījumos ES līdzfinansējums klasteru darbības atbalstam ir ļoti nepieciešams.

Vēlos uzsvērt, ka pērn izveidotais klasteru tīkls ir ļoti labs starpnozaru sadarbības instruments, ko nākotnē noteikti spēsim veiksmīgi izmantot."

Klasteru pārstāvji vēršas pie valdības un tās sociālajiem partneriem ar jautājumu: "Kad un kādā veidā valsts stiprinās un atbalstīs uzņēmējdarbības ekosistēmas veidotājus – nozaru asociācijas un klasterus? Vērojot pašreizējās diskusijas par ES SF līdzekļu investīciju virzieniem, jāsecina, ka mūsu valstī prioritāri tiek domāts par valsts institūciju kapacitātes un darbības nodrošināšanu, nevis par efektīviem atbalsta instrumentiem uzņēmējiem. Atgādinām, ka uzņēmējdarbības ekosistēmas galvenie elementi ir uzņēmējus apvienojošās organizācijas un to atbalsta struktūras, bet tieši ekosistēmas attīstībai Eiropas Komisija rekomendē sniegt būtisku valsts atbalstu."

2019. gada 1. jūlijā Latvijas Klasteri parakstīja Saprašanās memorandu par tālāku sadarbību klasterizācijas attīstībā Latvijā un Eiropā. Šo uzdevumu sasniegšanai tika nodibināts Latvijas Klasteru tīkls (Latvian Clusters Network), kura galvenais mērķis ir stiprināt Klasteru sadarbību un integrētu, koordinētu rīcību Latvijas Klasteru un to dalībnieku interešu aizstāvībā un īstenošanā, balstoties uz Klasteru sadarbības un attīstības interesēm Latvijā un aiz tās robežām. Latvijas Klasteru Tīkls ir 11 valstu iniciatīvas grupā, kas veido Eiropas Klasteru Asociāciju (European Cluster Alliance), ko atbalsta Eiropas Komisija un Eiropas Klasteru sadarbības platforma (ECCP).