Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

"Ir loģika lēmumā par azartspēļu organizēšanas liegumu spēļu zālēs, kazino, tad nekādas loģikas nav liegt interaktīvās spēles, jo tajās cilvēki spēlē attālināti, bez fiziskas klātbūtnes un tāpēc bez pilnīgi jebkādām iespējām slimam spēlētājam inficēt citus spēles dalībniekus," analizē Latvijas Spēļu biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

Viņš norāda, ka būtībā online azartspēles ir vienīgā nozare, kura tiek slēgta, jo citas tādā formā nav paredzēts slēgt, bet tiek izvirzīti noteikumi par cilvēku uzvedību.

A. Vērzemnieks ir pārsteigts par politiķu lēmumu -- aizliegt jebkādas legālas azartspēles internetā, bet tajā pašā laikā turpat internetā atļaut tirgot alkoholu. "Dīvaini, jo alkoholisma problēmas Latvijā ir daudz lielākas par azartspēļu atkarību," norāda A. Vērzemnieks.

Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība vēstulē Finanšu ministrijai norāda, ka liegums azartspēļu organizēšanai interaktīvā vidē, kur spēle noris bez jebkādas personu saskarsmes klātienē, ir pieņemts nepamatoti un sasteigti, tāpēc aicina nekavējoties veikt attiecīgus grozījumus minētajā likumā.

Neviena cita ES dalībvalsts Covid-19 izplatības ierobežošanai un tā seku mazināšanai neesot noteikusi ierobežojumus attiecībā uz interaktīvo azartspēļu darbību.

Pilnībā apturot legālo interaktīvo azartspēļu darbību Latvijas iedzīvotāji, kuri vēlēsies spēlēt, tiek virzīti tikai un vienīgi uz nelegālo azartspēļu segmentu, kurā nav nekādas valsts uzraudzības, netiek pielietoti atbildīgas spēles rīki, kas ļauj samazināt atkarības rašanās iespējas, turklāt spēlētāji tajās var tikt apkrāpti.

"Pilnībā apturot interaktīvo azartspēļu darbību, nepazūd pieprasījums pēc spēles, un rezultātā Latvijas iedzīvotāji tiek virzīti uz nelicencēto, kas nozīmē nelegālu interaktīvo azartspēļu tirgu, kur personas tiek pakļautas nedrošai, valsts institūciju neuzraudzītai un nekontrolētai videi. Nelegālajā online spēļu vidē ir īpaši augsts risks, ka personas var tikt apkrāpts vai ierauts azartspēļu atkarībā. Turklāt nelegālais azartspēļu tirgus tiek saistīts arī ar organizēto noziedzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī nodokļu nemaksāšanu. Līdz ar to Latvijas parlaments veicina vēl nebijušu azartspēļu ēnu ekonomikas uzplaukumu," uzsver SIA "viensviens.lv" (Lielbritānijas vecākās bukmeikeru kompānijas William Hill Plc meitas uzņēmums Latvijā) valdes priekšsēdētājs Jānis Trēgers.

Tikmēr no ierobežojuma ir izslēgtas izlozes, kuras nav pamata nošķirt no citiem azartspēļu veidiem, jo arī to spēlēšana ir saistāma ar atkarības un pārmērīgu tēriņu riskiem. Turklāt tieši izlozes, pēc Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības aplēsēm ir vispieejamākais un viens no vispopulārākajiem azartspēļu veidiem Latvijā.

Likuma ierobežojuma rezultātā Latvijas valstij piederošai a/s "Latvijas Loto" radīts ekskluzīvs stāvoklis kā vienīgajam azartspēļu organizētājam, kuram ir tiesības organizēt azartspēles.

"Šāds izņēmuma statuss pārkāpj Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumus, jo tiek piemērots diskriminējošā veidā. Proti, izlozes nav pamata nošķirt no citiem azartspēļu veidiem, jo arī to spēlēšana ir saistāma ar atkarības un pārmērīgu tēriņu riskiem. Rezultātā "Latvijas Loto" radītais ekskluzīvs stāvoklis kā vienīgajam azartspēļu organizētājam, kuram ir tiesības organizēt azartspēles, un tas ir uzskatāms par neatļautu valsts atbalstu," uzsver SIA "Latsson Licencing" (Zviedrijas Betsson AB Stokholmas biržā kotētās kompānijas meitas uzņēmums Latvijā) valdes priekšsēdētājs Armands Ukass.

Savukārt A. Vērzemnieks norāda, ka radusies situācija ir uzskatāma par sava veida atgriešanos 35 gadu pagātnē, kad tikai vienam -- valsts kontrolētam subjektam bija tiesības visā valstī veikt izlozes un loterijas.

"Tādējādi tiek pārkāptas konkurences tiesības un cilvēkam ir viena legāla izvēle, kuras rezultātā vismaz daļa no privātā sektora spēļu biznesa ienākumiem tiek pārvirzīti uz valsts kontrolēto sabiedrību," tā A. Vērzemnieks.

Viņš norāda, ka šādā situācijā ar argumenti -- cilvēkiem jātaupa nauda, jo iestājusies krīze - nav adekvāti, jo nevar būt tā ka šādā ārkārtas situācijā pie privātajiem spēlēt nedrīkst, bet pie valstij piederošas kompānijas drīkst.

Viņaprāt, pašreizējos apstākļos azartspēļu tirgus tiek pārdalīts par labu nelegālajiem azartspēļu rīkotājiem un valsts sabiedrībai.

Tā kā lielākā daļa Latvijā licencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju dalībnieki ir ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi un to veiktās investīcijas ir aizsargājams saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, tad noteikto ierobežojuma radītos zaudējumus var nākties segt Latvijas valstij.

Sakarā ar Saeimas nepārdomāto un sasteigto lēmumu par Gametech jeb intearktīvo azartspēļu nozares likvidāciju, interaktīvo spēļu organizētāju dalībnieki, kuri ir ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi, vērsīsies tiesā ar investīciju aizsardzības prasībām. Šo prasību apmērs būs līdz pat 160 miljoniem eiro," norāda Zviedrijas kompānijas Enlabs AB (akcijas tiek kotētas Stokholmas biržā), kas Latvijā darbojas ar Optibet zīmolu, prezidents Georgijs Ustinovs.

Interaktīvo azartspēļu darbības apturēšana varot radīt arī būtiskus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai kopumā, tostarp valsts budžeta ieņēmumiem. Šā ierobežojuma rezultātā valsts budžets var zaudēt līdz pat 20 miljoniem eiro no nodokļu ieņēmumiem.

"Ir saprotama vēlme no valsts puses pasargāt cilvēkus, kas spēlē azartspēles no finansiālām problēmām, bet problēma ir tā, ka, lai arī kādus pasākumus arī ieviestu tie nekad nebūs efektīvi, jo nelegālais tirgus ir milzīgs, skaidro SSE Riga profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Viņš norāda, ka cilvēkiem būs vēlme spēlēt interaktīvās azartspēles un to darīs vai nu legāli vai nelegāli. Ja Latvijā interaktīvās legālās spēles ir aizliegtas, tad liela daļa spēlētāju atradīs veidus kā to darīt nelegāli un pēc tam būs ārkārtīgi grūti šos spēlētājus atgriezt mājās - spēlēt Latvijā.

A. Sauka norāda uz pētījumu "Latvijas interaktīvo azartspēļu nozare: izaicinājumi un risinājumi nelegālās tirgus daļas mazināšanai", kurā secināts, ka kopējie ieņēmumi no licencētajām interaktīvajām azartspēlēm Latvijā 2019. gadā pārsniedz 54 milj. eiro un kopumā valsts budžetā nozare 2019. gadā nodokļos samaksāja vairāk kā 12 milj. eiro.

Interaktīvā azartspēļu nozare Latvijā sastāda 17.8% no kopējā azartspēļu apjoma un vislielāko proporciju no legālā interaktīvo azartspēļu tirgus aizņem kazino spēles. Atbilstoši aprēķinam, nelegālais interaktīvo azartspēļu tirgus apjoms Latvijā 2019. gadā bija 38% jeb vairāk nekā 33 milj. eiro.

No šī apjoma valsts budžetā netika nomaksāti aptuveni 7 milj. eiro. Savukārt legālās interaktīvo azartspēļu nozares pienesums Latvijas valsts budžetam 2019. gadā sastādīja aptuveni 12 milj. eiro.

Pēc A. Saukas domām liegums strādāta legālajiem interaktīvo spēļu dalībniekiem Latvijā radīs daudz lielāku kaitējumu, nekā varētu būt potenciālais ieguvums. "Iespējams, gribot labu un atsevišķām politiskajām partijām izpildot vēlētājiem dotos priekšvēlēšanu solījumus, ir pieņemts lēmums, kurš nav balstīts datu analīzē un, ignorējot interaktīvo spēļu specifiku, pieņemts politisks lēmums. Neesmu spēlējis azartspēles un neatbalstu šo sfēru, taču nevaru atbalstīt azartspēļu spēlētāju novirzīšanu uz nelegālo sektoru, jo legālais - licencētais interaktīvās spēles Latvijā uz ārkārtas situācijas laiku ir liegtas," tā A. Sauka.

"Nav konsekvences un ir divas iespējas - nav izpratnes vai arī kāds mēģina izmantot situāciju, lai spodrinātu savu tēlu nākotnes vajadzībām," tā A. Sauka. Viņš jūtas pārsteigts par šo situāciju, jo nākot jaunajai valdībai un jaunajiem politiskajiem spēkiem parlamentā tika daudz runāts par lēmumiem, kuri tiks balstīti uz datiem un analītiku, bet pašreizējos darbos to nevarot manīt, kas radot zināmu vilšanos.