Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.

"Tā var dzēst manus un jebkura cita īpašnieka īpašumus apliecinošus dokumentus," tā V. Tamužs. Kad tika ievēlēts jauns kompānijas valdes loceklis, – tas tika reģistrēts un bija redzams datu bāzē apmēram vienu stundu 15 minūtes, bet pēc tam dzēsts. "Tas viss ir publiski zināms, visi lietas apstākļi, argumenti," skaidro V. Tamužs. Viņš norāda, ka tiesvedība beidzās ar secinājumu: Uzņēmumu reģistrs ir rīkojies nepareizi, taču nekas ļoti briesmīgs nav noticis. "Tā kā strīdā iesaistītā mana puse bija lēmusi par konkrētā uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanu, tad tika noslēgts mierizlīgums un tālāk netiesājāmies," atceras V. Tamužs.

Lēni un neprognozējami

ZAB Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus iepriekš Twitter kontā bija paudusi viedokli, ka Uzņēmumu reģistra jaunā prakse attiecībā uz patiesā labuma guvēju reģistrāciju ir padarījusi jebkuras reģistrācijas procedūras Latvijā par lēnākām un dārgākām, un daudz neprognozējamākām, it īpaši, salīdzinot ar to, kā šīs pašas procedūras notiek kaimiņvalstīs. Viņasprāt, Uzņēmumu reģistram vajadzētu reģistrēt tikai informāciju par patieso labuma guvēju, bet dokumentu pārbaudi atstāt bankām, kuras ir daudz labāk kvalificētas šim darbam. Tāpat, ja kontrole tiek īstenota ar ES reģistrēta uzņēmuma starpniecību, UR vajadzētu iesniegt tikai informāciju par patieso labuma guvēju, taču pārliecināšanos par informācijas patiesumu atstāt attiecīgajai ES valsts reģistrācijas iestādei.

Olainfarm konflikts

Jau divus gadus akcionāru strīds norisinās AS Olainfarm, un arī šajā konfliktā daļa akcionāru norāda uz Uzņēmumu reģistra neprognozējamo darbību. "2019. gada 13. jūnijā mirušā Valērija Maligina mantinieces ar 2/3 balsu vairākumu iecēla mani AS Olainfarm lielākā akcionāra (42%) SIA Olmafarm valdē, 14. jūnijā iesniedzu dokumentus Uzņēmumu reģistrā, bet reģistra iestāde bez jebkāda pamatojuma atlika jautājuma izskatīšanu un ieraksta izdarīšanu," skaidro Pēteris Rubenis. Viņš atceras, ka pēc tam jau notikušas ļoti dīvainas lietas.

"Proti, 17. jūnijā iesniedzu sūdzību galvenajam valsts notāram par valsts notāra lēmumu atlikt reģistrāciju, taču tikai pēc īsa brīža manis iesniegtos dokumentu oriģinālus it kā labošanai no Uzņēmumu reģistra izņem cita persona, kas, iespējams, bija iepriekšējās vadītājas pilnvarotā persona," stāsta P. Rubenis. Izveidojās kurioza situācija – Uzņēmumu reģistrs varētu pieņemt lēmumu, bet nav pieteikuma. "Tajā pašā dienā Maligina meitas – mantinieces – iesniedz tieši tādu pašu dokumentu (kāds jau bija iesniegts Uzņēmumu reģistrā 14. jūnijā) vēlreiz, atkārtoti samaksā valsts nodevu, un tad nekādu pretenziju vairs nebija un attiecīgais lēmums tika reģistrēts," skaidro P. Rubenis. Viņš norāda, ka par šo atgadījumu vērsies Uzņēmumu reģistrā un saņēmis atvainošanos par kļūdu.

"Tālāk bija vēl interesantāk, jo mani kā SIA Olmafarm valdes locekli nereģistrēja dalībai AS Olainfarm akcionāru pilnsapulcē, kas notika 2019. gada 17. un 21. jūnijā, kaut arī Komerclikums saka, ka lēmums par valdes locekļa ievēlēšanu izpildinstitūcijā stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža, tādējādi Uzņēmumu reģistra lēmumam bija tikai informatīvs raksturs," tā P. Rubenis. Viņš arī norāda, ka pēc tam jau tiesa Jelgavā apmierināja mirušā Valērija Maligina tobrīd 13 gadus vecās meitas prasību par pagaidu aizsardzības līdzekļu noteikšanu un nolēma liegt balss tiesības SIA Olmafarm AS Olainfarm akcionāru pilnsapulcē. "Augstākā tiesa šo lēmumu ir atcēlusi, bet, tā kā jau vairākus mēnešus neesmu SIA Olmafarm valdes loceklis, tad par tālākām peripetijām neesmu lietas kursā," tā P. Rubenis.

Visu rakstu lasiet 22. septembra žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.