Pilsētas spodrina savus zīmolus

Ekonomika
2019. gada 22. februāris 12:23

Lai gan pilsētas zīmola veiksmīga popularizēšana vainagojas tūristu skaita pieaugumā, investoru piesaistē un uzņēmējdarbības attīstībā, galvenais uzsvars ir uz vietējo iedzīvotāju lokālpatriotisma vairošanu.

Pilsētas ciemiņi, satiekot vietējos, novērtēs viņu lepnumu, prieku un degsmi, kuru zīmola mārketingā pilnībā ietērpt nevar, jo to sniegtās sajūtas un viesmīlību par naudu nopirkt ir grūti. Daudzas pilsētas mērķtiecīgi savu tēlu veidojušas daudzu gadu garumā. Sajūtot mārketinga nozīmīgumu, vairākas Latvijas pilsētas šī rīka priekšrocības sākušas izmantot diezgan nesen un vēl ir savas identitātes meklējumos.

Siguldas Attīstības aģentūras direktore, Siguldas zīmola vadītāja Laura Skrodele uzsver, ka pilsētas mārketings nav īslaicīga modes tendence. Jau kopš I love NY pieteikuma profesionāļi apzinās, ka pilsētas konkurē daudzos veidos. Tas palīdz katrai pilsētai labāk definēt savus mērķus, pateikt, kādus iedzīvotājus, uzņēmējus, investorus katra konkrētā vieta vēlas redzēt. Šobrīd pasaulē ir liela pieredze šajā jomā, un ne visām pilsētām ir jābūt tūrisma pilsētām. Pilsētas mārketinga mērķis ir palīdzēt sasniegt tās mērķus, piešķirt identitāti, atšķirt no citām vietām.

Ventspils attīstības aģentūras direktore Lilita Seimuškāne atgādina, ka pilsētu mārketings XX gadsimta astoņdesmitajos gados izveidojies kā apakšnozare, tā vairs nav modes lieta, bet sevi praksē pierādījusi un attaisnojusi pašvaldības vadības pieeja. Nepieciešamība izmantot mārketingu teritorijas pārvaldībā ir saistīta ar apņēmību paaugstināt pašvaldības konkurētspēju kādā noteiktā segmentā gan vietējā, gan nacionālajā, gan starptautiskajā mērogā. To var veicināt gan objektīvi, gan subjektīvi faktori, piemēram, ārējas konkurences spiediens vai arī pašvaldības ambīcijas resursu piesaistē vai kādu citu konkrētu mērķu sasniegšanā. Pilsētu mārketinga rezultātā sekmētā iedzīvotāju apmierinātība, piesaistītie apmeklētāji, komercdarbības attīstība ir liels atspaids mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas strādā apkalpojošā sfērā un paši nevar atļauties lielas investīcijas mārketingā.

Liepāja savu mārketinga komunikācijas plānu, kurā ir definēts zīmols un kopīgais tēls, izveidoja nesen, 2017. gadā. «Mārketinga komunikāciju plāna izstrādē iesaitījām pašus liepājniekus, un mums bija plašas sabiedrības diskusijas, veidojām darba grupas, fokusgrupas. Atšķirībā no citām pilsētām, esam definējuši ļoti konkrētas mērķauditorijas, un tai katrai ir izstrādāts savs darbības plāns. Apzināti neesam izvēlējušies vienu pilsētas saukli, jo skaidrs, ka viens sauklis neder visiem. Uzņēmējus un investorus nevar uzrunāt ar to pašu saukli, ar ko tūristus un kultūras baudītājus,» teic Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne, kura atzīst, ka pirmie darba augļi ir gūti, jo būtiski pieaudzis tūristu skaits. Būtiski ņemt vērā arī citus rādījumus, piemēram, pavadīto nakšu skaita pieaugumu, pasākumu apmeklētības, restorānu un kafejnīcu apgrozījuma pieaugumu u.c. «Atdeve nebūs mērāma uzreiz pēc pāris mēnešiem, reizēm nepieciešami pat vairāki gadi. Īpaši, ja vēlamies sevi pozicionēt valstīs, kur nekas līdz šim par konkrēto pilsētu nav dzirdēts. Tad šis informācijas «pilināšanas» posms būs ilgāks,» teic Z. Lazdāne.


Visu rakstu lasiet 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.