Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu nozares un tirgi kopš 2020.gada marta spēcīgi izjūt Covid-19 negatīvo ietekmi. Būtiski ir sarucis pieprasījums gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos, palielinoties produkcijas uzkrājumiem un glabāšanas izmaksām un samazinoties ieņēmumiem, kā arī pieaugot transporta izmaksām un attālumiem.

"Vasarā bija novērojama situācijas stabilizēšanās lauksaimniecības produktu un pārtikas tirgū. Taču šobrīd situācija ir krasi mainījusies - pēdējās nedēļās Covid-19 strauji izplatās gan Latvijā, gan citviet pasaulē, un tas kavē tālākus tirgus uzlabojumus, turklāt ir liela neskaidrība un bažas par turpmāku situācijas attīstību saistībā ar pandēmiju un tās ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas nozari. Jāuzsver, ka pietiekams pārtikas pašnodrošinājums iedzīvotājiem, kā arī attīstīta lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozare ir vitāli svarīgs katras valsts pastāvēšanas pamatelements. Tādēļ Zemkopības ministrija uzskata: sekojot līdz situācijas attīstībai tirgū, Eiropas Komisijai pēc nepieciešamības ir jāīsteno atbalsta pasākumi lauksaimniecības un pārtikas preču ražošanas nozarēm," komentē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Ja 2020.gada pirmajā pusgadā Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu palielinājās par 4%, tad otrajā ceturksnī, kad pasauli jau bija pārņēmusi Covid-19 pandēmija, eksports samazinājās par 12% salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni. Nozarēs, kas ir izteikti atkarīgas no eksporta, piemēram, piena produktu, dzīvu liellopu, liellopu gaļas, cūkgaļas, graudaugu, samazinājums bija vēl izteiktāks: graudaugu eksports samazinājās par 35%, dzīvu liellopu eksports - par 17%, liellopu gaļas eksports - par 24%, piena un piena produktu eksports - par 13%, bet cūkgaļas eksports - par 6%.