Pircēji ar prieku ir pieņēmuši ātro modi, dodot iespēju uzplaukt tādiem pasaulē zināmiem zīmoliem kā, piemēram, Zara, H&M un Boohoo, kas savas kolekcijas atjauno pēc iespējas ātrāk un lētāk. 

Taču vienlaikus aizvien biežāk tiek akcentēta vides saudzēšana, jo modes industrija atstāj dziļas pēdas. 

Daži jautājumi un atbildes, kas raksturo situāciju modes industrijā patlaban pasaulē: 

Kas ir ilgtspējīga mode? 

Tā ir kustība, kas tiecas modes industriju padarīt atbildīgāku pret tās ietekmi uz vidi, mainot apģērba dizaina un izgatavošanas procesus, tā piegādi, lietošanu un pārstrādi. Doma ir virzīties tālāk no tā sauktās ātrās modes, kas veicina ātru, bieži lētu apģērbu ražošanu, lai spētu pielāgoties strauji mainīgajām tendencēm. Tas, savukārt, noved pie pircēju nesaudzīgas izturēšanās pret iegādātajiem apģērbiem. Tiek pievērsta uzmanība arī dzīvnieku aizsardzībai, kā arī industrijas padarīšanai sociāli atbildīgākai, uzlabojot apstākļus ražotnēs un samazinot bērnu darba izmantošanu jaunattīstības valstīs.

Kā apģērbs nodara pāri videi?

Pēdējo 15 gadu laikā apģērba ražošanas apmēri ir dubultojušies un ir aprēķināts, ka tekstila industrija rada vairāk ogļskābās gāzes izmešu nekā visa jūras kuģniecība un internacionālie lidojumi kopā. 

Poliesters un kokvilna kopā veido 85% no visa saražotā materiāla, atstājot savu ietekmi uz planētu. Poliestera pamatā ir jēlnafta, kas izdaloties var radīt toksiskas noplūdes un veicināt ūdens piesārņojumu. Lielākā daļa poliestera nesadalās. Šis audums tiek krāsots ar ķīmiskām krāsām, kas piesārņo gruntsūdeņu avotus.

Savukārt, kokvilnas audzēšana patērē daudz ūdens un pesticīdus. 2700l ūdens, tieši tikpat, cik nepieciešams vienam cilvēkam 3 gadu garumā, tiek patērēts, lai izaudzētu kokvilnu viena t-krekla izgatavošanai. Daži zīmoli tagad izmanto organiski audzētu kokvilnu, taču kopumā tas veido tikai 1% no saražotā daudzuma un patērē tikpat daudz ūdens, cik parasta kokvilna.

Kādu lomu tajā spēlē pircēji?

Cilvēki iepērkas aizvien biežāk un nopirkto apģērbu mūžs kļūst arvien īsāks. Pēdējos 15 gados aptuvenais apģērba dzīves ilgums ir sarucis par trešdaļu, no 200 mazgāšanas reizēm 2000.gadā uz 160 reizēm 2015.gadā. Mazgājot poliesters un neilons izdala mazas daļiņas, kas piesārņo notekūdeņus. Ir pierādīts, ka tieši šīs smalkās daļiņas veido lielu daļu no mikroplastikas pasaules okeānos. Tieši pircēju pieprasījums pēc lēta apģērba veicināja šādu industrijas izaugsmi, taču tagad tas ir sācis mainīties. Tiek lēsts, ka apmēram puse Lielbritānijas pircēju izrāda interesi par to, kā tiek ražots apģērbs, apjomam augot līdz 60% pircēju vidū, kas ir jaunāki par 24 gadiem.

Kā rīkojas uzņēmumi?

12,5% no visiem industrijas uzņēmumiem ir parakstījuši vienošanos, kas stāsies spēkā 2020.gadā un paredz ūdens patēriņa samazināšanu, ilgtspējīgāku auduma škiedru izgatavošanu un ieguldījumu veikšanu jaunās pārstrādes iekārtās. Daudzi zīmoli nāk klajā ar saviem ierosinājumiem:

Adidas paziņoja, ka pāries tikai uz pārstrādātas plastmasas izmantošanu, sākot ar 2024.gadu.

H&M plāno izmantot tikai pārstrādātus vai citus videi draudzīgi iegūtus materiālus savās kolekcijās, sākot ar 2030.gadu.

Zīmoli Calvin Klein un Tommy Hilfiger pāries tikai uz videi draudzīgas kokvilnas un viskozes izmantošanu 2025.gadā un poliestera - 2030.gadā.

Uzņēmums Urban Outfitters ir uzsācis apģērba izīrēšanas pakalpojumus ASV.

Prada neilona vietā sāks izmantot sintētiskus audumus, kuru izgatavošanai izmantota pārstrādāta plastmasa. Prada ir viens no augstās modes uzņēmumiem, kas nesen paziņoja par kažokādu tālāku neizmantošanu savās kolekcijās.

Vai ir redzamas pārmaiņas?

Vēl nē. Šie jauninājumi nespēj mēroties spēkiem ar industrijas straujo izaugsmi, un tiek paredzēts, ka 2030.gadā ikgadējo apģērbu un apavu pirkumu apmērs sasniegs 100 miljonu tonnu gadā. Organizācija Global Fashion Agenda savā 2019.gada paziņojumā pauž, ka bez nopietnām un sistemātiskām pārmaiņām industrija nesasniegs ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Šobrīd ātrā mode nerāda nekādas palēnināšanās pazīmes.

Kas notiek ar nenopirkto apģērbu?

Ir aprēķināts, ka ik sekundi atkritumu konteiners ar apģērbu nonāk atkritumu poligonos vai tiek sadedzināts. Mazāk nekā 1% no visa saražotā tiek pārstrādāts. Izrādās, ka arī uzņēmumi, kas sludina atbalstu ilgtspējīgai modei, dedzina nepārdotu apģērbu miljoniem dolāru vērtībā.