Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju, kas zivju barošanai nepieciešanās eļļas ieguvei ļautu izmantot ražošanas blakusproduktus un atkritumus.

Zinātnieki norāda, ka tādā veidā būtu iespējams iegūt augstvērtīgāku zivju barību, kurā ir nepieciešamā omega-3 taukskābes, līdz ar to patērētāji uzturā saņemtu vērtīgākus zivju produktus. Jauno tehnoloģiju iecerēts komercializēt.

«Pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, palielinās pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Zivju resursi savvaļā ir ierobežoti, tāpēc attīstās akvakultūra – zivju, čaulgliemju un ūdensaugu audzēšana ir viens no visstraujāk augošajiem pārtikas ieguves veidiem. Akvakultūra gan arī ietekmē savvaļas zivju resursus, proti, nebrīvē augošu zivju barībai nepieciešamo zivju eļļu un miltus izgatavo no savvaļā nozvejotām mazvērtīgām zivīm,» pastāstīja Krišs Spalviņš, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieks, doktorantūras students.

Viņš norādīja, ka meklējot alternatīvas, zivju barības ražotāji plaši izmanto proteīnus un eļļas, kas iegūti no lauksaimniecības augiem, piemēram, sojas, rapša, bet tas neļauj nebrīvē augošām zivīm uzņemt piesātinātās taukskābes vajadzīgajā apjomā. Savvaļā zivis vērtīgās omega-3 taukskābes akumulē, apēdot mazākas zivis, kas barojušās no eļļu sintezējošiem planktoniem. 

Projektā «Superkritiskā Omega-3 eļļa no ražošanas blakusproduktiem» RTU zinātnieki pēta vienšūņu eļļas iegūšanu no ražošanas blakusproduktiem un atkritumproduktiem.

RTU zinātnieki aprakstījuši ap 50 – 60 atkritumproduktu, tomēr ne visu izmantošana būtu rentabla vai praktiska; strādāts tiek ar aptuveni 10 produktiem, piemēram, industriālo glicerīnu, kas ir biodīzeļdegvielas ražošanas blakusprodukts, čipsu cepšanai jau izmantotu saulespuķu eļļu, dažādiem piena pārstrādes atkritumiem, latvāņiem. Labus rādītājus eksperimentos uzrādījis cukura ražošanas blakusprodukts melase.

RTU zinātnieki izstrādā arī jaunu ekstrakcijas metodi, lai vienšūņu eļļa būtu tīra no piejaukumiem. «Lielākais šķērslis, piemēram, no biodīzeļa ražotnes nākuša industriālā glicerīna izmantošanai ir tāds, ka tam ir dažādi piejaukumi, tajā skaitā smagie metāli. Barojot ar tādu mikroorganismus, tie akumulēs arī kaitīgās vielas. Izmantojot jauno ekstrakcijas metodi, pie kuras strādājam, iegūstam tīru eļļu bez uztraukuma, ka izmantotas teorētiski bīstamas izejvielas,» paskaidroja VASSI pētnieks. Viņš norādīja, ka otrs ieguvums – neattīrītas izejvielas ir lētākas, līdz ar to gatavā produkta gala cena ir konkurētspējīga.