"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās. 

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Viņš piebilda, ka kooperatīvs darbību šobrīd nodrošina maiņās, kurās strādājošie netiek mainīti. "Mēs savu darbu pārorientējām, sadalījām maiņās, lai tās nesatiekas, un tomēr, ja kāds krīt, tad nākamie ceļ karogu un iet uz priekšu. Arī jaunajai ražas pieņemšanas sezonai esam sagatavojušies un, cik vien iespējams, nodrošinājušies iespējamai saskarei ar vīrusu," sacīja Ruža.

Savukārt, runājot par situāciju graudkopībā citviet pasaulē, Ruža norādīja, ka jau gada sākumā tapa skaidrs, ka Francijā, Apvienotajā Karalistē, kā arī Vācijas rietumu daļā nebūs labas ražas, jo rudenī bija pārāk daudz nokrišņu, lai kvalitatīvi iesētu ziemājus. "Līdz ar to arī kopievākums Eiropā ir ievērojami zemāks, nekā iepriekšējos gados ierasts. Vācija un Francija ir lielākie kviešu audzētāji, taču ražas nav gaidāmas labas," viņš teica. 

Vienlaikus "Latraps" valdes priekšsēdētājs minēja, ka šogad Spānijā, pārsteidzošā kārtā, ir gaidāma rekordraža. "Tas ir brīnums, jo gandrīz vienmēr spāņiem bija neraža sausuma dēļ. Ja skatāmies uz Spānijas tirgu, tad tas Eiropā ir vienīgais mūsu eksporta tirgus, pārējie ir Āfrikā, Āzijā. Spānija šogad, visticamāk, no mums neko negribēs pirkt, un mums atliks vien Tuvo Austrumu un Āfrikas reģioni," atzīmēja Ruža.

Tāpat viņš norādīja, ka ļoti strauji aug ražotāji Rumānijā un Bulgārijā, kļūstot par nopietniem kviešu eksportētājiem, taču šogad arī šo reģionu ir skāris karstums un sausums, tādējādi raža ir mazāka, nekā bija plānota. Arī Krievijas dienvidu reģioni pie Melnās jūras no augstajām ražas prognozēm pavasarī un vasaras sākumā šobrīd ir koriģējuši ražību par 20-30% uz leju, kamēr Krievijas vidienē, kas ir tuvāk Latvijai, prognozē, ka šogad būs rekordraža. "Tādējādi kopumā Krievijā raža kompensēsies, arī Spānija daļēji kompensēs neražu Francijā," pauda Ruža. 

Pēc viņa sacītā, arī Austrālijā šogad gaidāmas augstas ražas, tādējādi ļaujot kompensēt iztrūkumu, kas radīsies Eiropā.

"Vērtējot kopainu pasaulē, vismaz pēc Starptautiskās Graudu padomes prognozēm, šis gads varētu būt rekordgads. Tas nozīmē rekordlielus graudu krājumus pasaulē kopumā, tādēļ cerēt uz milzīgu cenu kāpumu nav pamata. Jāņem vērā gan arī tas, ka Austrālija un Dienvidamerika ražu kuls tikai decembrī, janvārī, kas ir ļoti tālu, un laika apstākļi vēl var ieviest būtiskas korekcijas. Globāli ražu ietekmēs arī turpmākie laika apstākļi. Raža vairs īpaši nevar palielināties pret pašreizējām prognozēm, taču slikti laika apstākļi to noteikti vēl var samazināt," sacīja Ruža.

Viņš atzīmēja, ka kopumā graudu cenas šobrīd ir nedaudz augstākas kā pagājušajā gadā šajā periodā, bet tālāko situācijas attīstību noteiks gan laika apstākļi ražas novākšanas laikā, gan globālā ekonomika, kuru smagi skārusi pandēmija, jo īpaši reģionus, kuri importē graudus no Latvijas.