«Visas kumelītes palika uz lauka, viss bija vienā peļķē tā, ka ar traktoru uz lauka nevarēja uzbraukt,» Db pastāstīja uzņēmējs Māris Gulbis. Ja 2016. gadā izdevies novākt aptuveni pus tonnu kumelīšu, tad pagājušais gads nesis zaudējumus. Gulbis gan norāda, ka zaudējumi nebija lieli, daļu no tiem sedza ES atbalsts. 

Neskatoties uz zaudējumiem, plinti krūmos uzņēmējs nemetīs un turpinās nodarboties ar ārstniecības augu biznesu. Šogad laukus paredzēts apsēt ar bioloģiskajām auzām, jo katru gadu vienā un tajā pašā laukā nevar audzēt kumelītes, bet pēc auzu novākšanas atkal tiks sētas kumelītes. Jau ziņots, ka Māris Gulbis pievērsies ārstniecības augu audzēšanai un netālu no Aizkraukles izveidojis saimniecību 47 ha platībā. Iepriekš uzņēmējs saimniecībā audzēja arī bioloģiskos rudzus. Pieprasījums pēc kumelītēm pasaulē ir  liels un arī cena ir laba – viena tonna kumelīšu Latvijā maksā ap 20 tūkstošus eiro. 

To, ka pagājušais gads bijis sarežģīts tieši mitro laiksapstākļu dēļ, Db atzina arī citi tēju ražotāji.  Z/s Ozoliņi saimniece Brigita Lūkina pastāstīja – lai arī pērn tēju gatavošanai nepieciešamo zāļu pietika, tomēr žāvēšanas apstākļi nebija labākie. Arī z/s Doktus īpašnieks, ārsts - fitoterapeits Artūrs Tereško neslēpj, ka pagājušais gads bijis gana sarežģīts. «Bija tādi augi, kurus novācot, ūdens pilēja. Vairāki tūkstoši eiro mēnesī par elektrību bija jāmaksā, bet uz tēju cenu tas neatsaucās, mēs cenu nepalielinājām, līdz ar to ieņēmumi ir mazāki,» komentē A. Tereško.

?http://www.db.lv/diskusija/vai-bio-partikas-uzvaras-gajiens-latvija-turpinasies