Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons saimnieko dzimtas mājās Cimbuļos, kuras Elmārs pirms 25 gadiem Signei uzdāvināja kā kāzu dāvanu. Signe, brienot pa sniegoto lauku sētu uz savu pastas «svētnīcu», smejoties teic, ka abi ar vīru ir anarhisti. Lai gan padomju gados mācīja, ka anarhisms ir slikts, patiesībā tas nozīmējot meklēt kaut ko jaunu un neiet pa iemīto taciņu. «Mēs darām to, ko nedara citi – ceturto gadu sējam kvinoju Latvijas laukos un tagad taisām arī griķu pastu. Mums nav no kā pamācīties, mēs paši ejam ceļu,» atzīst Signe, kura savu biznesu attīsta roku rokā ar vīru Elmāru, kurš kopīgo projektu dēvē par sava veida pensijas fondu. Uzņēmuma un zīmola nosaukums – Gusts Apinis – izvēlēts par godu mājas bijušajam saimniekam. Par viņu liecības atrastas kumodē, kas atradās mājā.

##Sāk no nulles

Lai gan patlaban abu dzīve rit Rīgā, jo Elmārs vairāk nekā 20 gadu ir SIA KEMEK Engineering līdzīpašnieks, mājas Cimbuļi ir vieta, kur abiem gribas nokļūt pēc iespējas biežāk, lai soli pa solim iekoptu aptuveni 60 ha plašo teritoriju. «Mēs te esam iekrampējušies. Lai gan mums gadu gaitā ir mainījušās pastāvīgās dzīves vietas, šurp braucam pēc iespējas biežāk. Šeit mūsu bērni ir aizvadījuši bērnību, un šeit tiek svinēti dažādi svētki – Līgo, Lieldienas, šeit noorganizējām pat mūsu meitas kāzas, kas bija balstītas latviskās tautas tradīcijās,» stāsta Signe, kura pēc izglītības ir zootehniķe, bet savā profesijā strādājusi aptuveni gadu. Pēdējo gadu lielākais projekts ir pašas izveidotais uzņēmums SIA Gusts Apinis. Signe spriež, ka, iespējams, pēc 15 gadiem kvinoja Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē būs tikpat ierasta kā kartupeļi.

Visu rakstu Iekrampējas Latvijas laukos lasiet 21. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.