«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, liellopu skaits samazinājās par 10,5 tūkstošiem jeb 2,6 %, tai skaitā slaucamo govju skaits saruka par 5,9 tūkstošiem jeb 3,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. Āfrikas cūku mēra ietekmē cūku skaits samazinājās par 15,7 tūkstošiem jeb 4,9%. Samazinājās arī aitu skaits par 4,9 tūkstošiem jeb 4,4 %, kazu skaits – par 0,5 tūkstošiem jeb 4,1 %, zirgu – par 0,5 tūkstošiem jeb 5,3%. Pieaugums vērojams tikai mājputnu skaitam par 459,3 tūkstošiem jeb 9,3 %, tai skaitā dējējvistām par 481,8 tūkstošiem jeb 19,2 %. Gaļas ražošanai Latvijā ir vērojams neliels pieaugums – 2018. gadā saražoti 91,3 tūkstoši tonnu gaļas, kas ir par 0,1 tūkstoti tonnu jeb 0,1 % vairāk nekā 2017. gadā. Lielākais ražošanas apjoma pieaugums vērojams aitu un kazu gaļai – par 7 %, cūkgaļai – par 2,1 %, putnu gaļai – par 0,8 %. Savukārt liellopu gaļas ražošana samazinājās par 5,3 %.

Eksportēto dzīvo liellopu skaits 2018. gadā palielinājās par 11,3 tūkstošiem jeb 23,1 % salīdzinājumā ar 2017. gadu. No kopējā eksportēto liellopu skaita 32 % bija teļi vecumā līdz 8 mēnešiem (2017. gadā – 37,4 %). Importēto liellopu skaits samazinājās par 1,5 tūkstošiem jeb 26 %. Dzīvo cūku eksports pērn samazinājās par 48,5 tūkstošiem jeb 26,9 % salīdzinājumā ar 2017. gadu. No kopējā eksportēto cūku skaita 33,9 % bija sivēni tālākai nobarošanai (2017. gadā – 56,5 %). Importēto cūku skaits samazinājās par 5,8 tūkstošiem jeb 20 %.

2018. gadā iegūts 982,9 tūkstoši tonnu piena (ieskaitot kazu pienu), kas ir par 17,2 tūkstošiem tonnu jeb 1,7 % mazāk nekā 2017. gadā. Kopējo piena apjoma samazinājumu ietekmēja slaucamo govju skaita samazināšanās par 5,9 tūkstošiem jeb 3,9 %. Vidējais izslaukums no vienas govs pieauga par 89 kg jeb 1,4 %, sasniedzot 6  614 kilogramus gadā. Neliels piena ražošanas apjoma pieaugums novērojams Latgales reģionā – par 0,9 tūkstošiem tonnu jeb 0,5 %, bet lielākais piena ražošanas apjoma kritums bija Zemgales reģionā – par 8,0 tūkstošiem tonnu jeb 3,9 %. 2018. gadā par 4 % samazinājās iepirktā piena apjoms salīdzinājumā ar 2017. gadu. Par 7,4 % samazinājās piena vidējā iepirkuma cena – no 306 eiro par tonnu 2017. gadā līdz 283 eiro par tonnu 2018. gadā. Viszemākā piena iepirkuma cena bija maijā (268 eiro par tonnu), visaugstākā – janvārī (307 eiro par tonnu).