Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana, gaisa kvalitātes uzlabošana, racionāla resursu izmantošana, bioekonomika ir svarīgākie lauksaimniecības nozares izaicinājumi.

Tāda aina iezīmējās Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, diskutējot par lauksaimniecības nozares aktualitātēm un izaicinājumiem Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam. Pagaidām ir skaidrs, ka siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būs vairāki pasākumi, piemēram, precīza minerālmēslu lietošana, slāpekļa piesaiste, šķidro kūtsmēslu seperēšana, meliorācijas sistēmu uzturēšana. Savukārt bioekonomikas kontekstā tiek runāts, ka uz zemes tiek audzēta ne tikai produkcija cilvēku un dzīvnieku pārtikai, bet arī tādi produkti kā biodegviela, bioplastmasa utt. Šajā kontekstā arī tiek runāts par tā dēvēto vienu veselību, kur cilvēku veselība ir tiešā mijiedarbībā ar dzīvnieku veselību un vides aizsardzību, kur svarīga loma paredzēta antibiotiku lietošanas samazināšanai. Vienlaikus jau jaunajā Nacionālās attīstības plānā uzdevumi ir jāsasaista ar tiem atbilstošu finansējumu, kas arī varētu garantēt plānotā izpildi.

Saeimas deputāts Didzis Šmits norādīja, ka svarīgs faktors ne tikai lauksaimniecības, bet visas Latvijas pārtikas nozares kontekstā būtu zaļā iepirkuma iedarbināšana atbilstoši tā mērķim, jo pašlaik šajā sistēmā ir daudz importa.

Iespējas augt

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs atzina, ka visai nozarei ir daudz dažādu nākotnes izaicinājumu, kuri saistīti gan ar Latvijas iekšienē risināmiem uzdevumiem, gan arī tādiem, kas tiek lemti Eiropas Savienības līmenī. Vienlaikus tika norādīts, ka zemes izmantošana pašlaik Latvijas valstij rada 40% eksporta ieņēmumu, jo meža nozare un pārtikas nozare katra ģenerē 20%. Tas ir liels apmērs, jo pērn katra no šīm nozarēm eksportēja produkciju vairāk par 2,6 miljardiem eiro. Interesanti, ka, neraugoties uz ekonomiskajām sankcijām starp ES un Krieviju, pēdējā ir lielākā Latvijas pārtikas patērētāja, – pērn šajā valstī tika realizētas Latvijas pārtikas preces par 636 milj. eiro, otrs lielākais noieta tirgus bija Lietuva – 465 milj. eiro, Igaunija – 290 milj. eiro, Vācija – 124 milj. eiro, un līderu piecinieku noslēdz Saūda Arābija ar 112 milj. eiro. Savukārt vislielākais pārtikas preču imports pērn bijis no Lietuvas – 656 milj. eiro, Igaunijas – 270 milj. eiro un Polijas – 266 milj. eiro apmērā. 


Visu rakstu lasiet 1. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.