Zemnieku
saimniecība Vizbuļi
Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās
saimnieku izpratnē par to, kas ir īsta pārtika
Vizbuļu
saimnieki ir Zemgales «baltie
zvirbuļi»,
jo lec laukā no priekšstata par saimniekošanu šajā reģionā.
Vizbuļos
ražas sezonā nelīgojas monokultūru daudzhektāru lauki un nerosās
miglotāji. Gluži pretēji–
tur top, ja tā var teikt, personīgi dārzeņi, un tiek apčubināts
katrs burkāns. «Mums
visriņķī ir konvencionālie zemnieki, viscaur ir robežas ar
konvencionālajiem laukiem. Un tas ir izaicinājums,»
saka Vizbuļu
saimniece Laima Hercberga.
##Monotonlauku
apkampienā
Hercbergu
ģimene saimnieko no Laimas vīra vecākiem mantotā īpašumā. «Kur
tad nu mēs skriesim? Mūsu spēkos arī nav «iznīcināt» blakus
esošās konvencionālās saimniecības, drīzāk viņi gribētu to
izdarīt ar mums,» humora izjūtas lielisko veselības stāvokli
apliecina Laima, kuras sejā smaids ir krietni noturīgāks nekā
latviešos vidēji. Tikai deviņi hektāri. Tik daudz zemes ir
Vizbuļu
īpašumā, tāpēc Hercbergi nevar i ne mērīties ar kaimiņu
platībām, kas vairāk atbilst izpratnei par to, kas ir normāla
lauku saimniecība Zemgalē. Tāpēc Vizbuļu
saimniekiem kā konvencionālās kārtības jaucējiem ir sevišķi
nozīmīga loma. Parādīt, ka var arī citādāk. «Konvencionālie
nodarbojas ar industriālo ražošanu, bet bioloģisko zemnieku ar
lielām platībām ir diezgan maz. Iespējas attīstīties nav īpaši
lielas, arī tāpēc, ka Latvijā bioloģiskajiem zemniekiem ir mazs
finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības–
atšķirībā, piemēram, no Vācijas. Turklāt Rietumeiropā
bioloģiskajām saimniecībām ir nesalīdzināmi lielāka pieredze,
bet mēs Latvijā šajā jomā esam atpalikuši par aptuveni 20‑30
gadiem,» uzskata Laima.
Vizbuļos
joprojām ir daudz roku darba, tāpēc saimniecība, strādājot kā
līdz šim, apstrādāt lielākas dārzeņu platības nespētu. «Ja
tā būtu cita nozare, graudi vai gaļas liellopi, tad noteikti
varētu apsaimniekot arī lielākas platības,» klāsta Laima. Daži
gaļas liellopi saimniecībā ir, jo bioloģiskajā saimniekošanā
neiztikt bez mēsliem. Lopu ir tikai tik daudz, lai «ģenerētos
mēslojums» (saimnieces vārdiem runājot) un «mēs atdotu zemei
to, ko esam no tās paņēmuši». Lopu mēsli sniedz balansu, lai
augsne nenoplicinātos, jo ar zaļmēslojuma iesēšanu un
iestrādāšanu vien nepietiek, un to pierāda arī biodinamisko
saimniecību pieredze. Rudeņos bullēni tiek nodoti Neretas izsoļu
namā, tomēr pamatā lopi nodrošina vielu aprites sistēmu
saimniecībā kā pašpietiekamā mikrokosmosā. Pašlaik saimniecībā
ir tikai pieci gaļas liellopi, tostarp vaislinieks Šarolē bullis
Dipis, kurš sver vairāk nekā tonnu. Iepriekš turēti arī vairāk
nomātās platībās, taču Zemgalē zeme ir «nenormāli dārga»,
tāpēc nomātās platības samazinātas, un rucis arī lopu skaits.
Kad
lūdzu īsi pastāstīt par saimniecības profilu, Laima atsmej, ka
«profils ir feisbukā».
Vizbuļi
ir visai labi zināma saimniecība bioloģiskās pārtikas ēdēju
aprindās, un liels nopelns tajā ir arī Laimas dabiskajai prasmei
nemeklēt pēc vārda azotē.
Visu rakstu lasiet Dienas Bizness izdotā žurnāla Biznesa Plāns jaunākajā numurā!
TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:
Pesticīdu izmantošanā apsteidzam kaimiņvalstis
Gulbim noslīkst visas kumelītes
Mana pieredze: Biznesa ideja pārņemta no ASV
Biznesu izplānoja Norvēģijā
Eksportspēja: Bizness, kas dod daudz prieka, brīvības un vērā ņemamus ienākumus
Žurnāls Biznesa Plāns nopērkams arī elektroniskā versijā: https://www.dbhub.lv/biznesa-plans-zemgale