Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Pesticīdu lietošanas daudzumu ietekmē attiecīgā gada sējumu struktūra (ziemāju sējumos pesticīdi tiek lietoti arī rudenī), klimatiskie apstākļi, kas ietekmē slimību izplatību un insektu populāciju, kā arī pesticīdu tirgū ienāk jaunas vielas ar mazāku svaru un lietošanas devu. Ievērojami pieaugušas arī bioloģiski audzēto graudaugu platības, kur pesticīdi netiek lietoti – 2017. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu tās palielinājušās par 19,8 tūkst. ha jeb 65 %.

Līdzīgi kā pirms pieciem gadiem graudaugu kultūrām visintensīvāk pesticīdus lietoja ziemas kviešu sējumos – 1,45 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,51 kg), ziemas miežu sējumos – 0,96 kg (2012. gadā – 1,41 kg), rudzu – 0,82 kg (2012. gadā – 0,64 kg). Ziemas rapša sējumos izmantoja 1,43 kg pesticīdu (2012. gadā – 1,75 kg). Auzu, griķu un graudaugu mistru sējumos pesticīdu izlietojums vienam sējumu hektāram bija ievērojami mazāks.

Vienam sējuma hektāram visvairāk lietoti herbicīdi, tos visvairāk izmanto ziemas rapša (2017. gadā –1,11 kg), vasaras rapša (0,92 kg), ziemas miežu (0,53 kg) un lauka pupu (1,32 kg) sējumos. Augu augšanas regulatori visvairāk lietoti ziemas kviešu sējumos – 0,71 kg vienam sējumu hektāram, bet insekticīdi, ko lieto kaitēkļu apkarošanai, lietoti ļoti maz, kas skaidrojams ar mazu lietojuma devu vienam hektāram, kā arī ar kaitēkļu intensitātes pakāpi ražas gadā.

Lietoto herbicīdu īpatsvars graudaugiem izmantoto pesticīdu apjomā 2017. gadā veidoja 30,3 % (2012. gadā – 41,8 %), rapša sējumos – 78,8 % (2012. gadā – 77,4 %), bet lauka pupu platībās – 88,6 %. Insekticīdu daudzums kopējā graudaugiem lietoto pesticīdu apjomā bija tikai 0,5 % (2012. gadā – 4,1 %), bet rapša platībām lietoto pesticīdu apjomā – 3,8 % (2012. gadā – 3,6 %).

Graudaugu, rapša un lauka pupu sējumos lietotas 100 nosaukumu pesticīdu darbīgās vielas, bet tikai 15 no tām veidoja 75 % no izmantoto pesticīdu kopējā svara. Augu augšanas regulators hlormekvāta hlorīds veidoja 31,4 % no kopējā apsekotajām kultūrām izmantoto darbīgo vielu daudzuma, nezāļu iznīcināšanas līdzeklis glifosāts – 12,1 %, bet lauka pupām no lietoto pesticīdu kopējā svara 55,3 % veidoja nezāļu iznīcināšanas līdzeklis aklonifēns.

2012. gadā tika veikts pirmais šāds apsekojums par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām un rapsim. Iegūtos datus iespējams izmantot pesticīdu radīto iespējamo risku videi un veselībai novērtēšanai. CSP graudaugu kultūru pirmā apsekojuma rezultāti publicēti 16.10.2013. preses ziņojumā «Graudaugu kultūrām lietoti 1,04 kg, rapsim – 1,54 kg pesticīdu vienam sējumu hektāram».