Ilgstošais sausums šopavasar un vasaras sākumā ietekmējis praktiski visu lauksaimniecību un pārstrādes ražošanu, radot papildu izdevumus un zaudējumus dažādās jomās.

Nopļauts uz pusi mazāk zaļmasas, par piektdaļu mazāka solās būt graudaugu raža, paredzama samazināta augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu pārdošana, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) prognozes. Lauksaimnieki paredz, ka augļu un ogu nozarē šā gada sausuma sekas jutīs vēl nākošajā gadā.

Sausuma dēļ saimniecību pirmie pļāvumi šogad vidēji valstī bija par 54% trūcīgāki nekā iepriekšējos trīs gados. Papildu izmaksas zemniekiem radās, jo samazinātās zaļmasas ražības dēļ bija jāveic atkārtoti zāles pļāvumi visas vasaras garumā daudz lielākās platībās nekā sākotnēji tika plānots. Papildu izmaksas bijušas arī papildmēslojumam zālājiem, lai veicinātu to augšanu.

«Parasti Latvijas lauksaimnieki lopbarības sagatavošanu veic uz vietas saimniecībā, savukārt šogad vismaz trešdaļu nepieciešamās lopbarības lauksaimnieki būs spiesti iepirkt tirgū. Jārēķinās, ka šogad lopbarības iegādes cenas palielinājušās par vairāk nekā divām reizēm. Tas rada būtisku izmaksu pieaugumu. Pēc Zemkopības ministrijas prognozēm, sausuma ietekmē lopbarības sagatavošanas un iegādes papildu izmaksas šogad Latvijā veidos 100,5 miljonus eiro jeb par 80% vairāk nekā vidēji iepriekšējos trīs gados,» informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Straujupe.

Sausums nedaudz mazāk kā zāli ietekmējis graudaugu un rapša sējumus, tomēr arī šeit aina ir bēdīga. ZM prognozē, ka ieņēmumu samazinājums no graudaugu un rapša realizācijas varētu sarukt par 137,2 miljoniem eiro jeb 27%, salīdzinot ar iepriekšējo trīs gadu vidējo ieņēmumu apjomu. Lai arī ir vērojams graudu un rapša eksporta cenu pieaugums, tas, pēc ZM aprēķiniem, nekompensē ieņēmumu samazinājumu. Situāciju ietekmējis arī pērnais gads ar pārmērīgi mitrajiem laika apstākļiem, kad zemnieki bija spiesti veikt platību struktūras izmaiņas un sēt mazražīgākus graudaugus. Pārmērīgi mitrais pērnā gada rudens liedzis apsēt plānotās ziemāju platības.

Latvijas uzņēmēji atzīst, ka graudus lopu un putnu barībai nāksies iepirkt ārpus Latvijas, iespējams, pat ārpus Baltijas valstīm. Piemēram, uzņēmumam Balticovo ir pašiem savi putnu barības ražošanas cehi un graudu pirmapstrādes komplekss, kas nodrošina izejvielas putnu barībai.

«Šogad graudi, iespējams, būs jāmeklē ārpus Baltijas. Sausuma dēļ ir vājas ražas. Ja parasti no hektāra iegūst ap četrām tonnām graudu, tad šogad – ap divām tonnām. Tas noteikti atsauksies uz graudu cenu, kas jau tagad ir «debesīs». Barības cena ir galvenā komponente olu pašizmaksā,» skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. 

Visu rakstu Sausuma sekas jutīs vēl nākamgad lasiet otrdienas, 4.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.