Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM. 

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu. 

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts. 

Eglīts atzina, ka par ilgtermiņa risinājumu nodoklim vēl spriedīs Finanšu ministrija, ar kuru pagaidām nav pārrunātas plānotās izmaiņas. Pēc viņa sacītā, ZM grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Plānots, ka 11.augustā likumprojekts tiks izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pēcāk to iecerēts nodot izskatīšanai valdībā. ZM likumprojekta anotācijā norāda, ka, neraugoties uz likumā noteikto speciālās vērtības procentuālā pieauguma ierobežojumu, atsevišķās lauku teritorijās ik gadu būtiski pieaug nekustamā īpašuma nodoklis. 

Ņemot vērā jauno kadastrālo vērtību bāzi un to, ka pēdējos gados ir būtiski pieaugušas lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus darījumu vērtības, ir paredzams, ka būtiski palielināsies arī jaunās kadastrālo vērtību bāzes. Tā rezultātā, sākot ar 2022.gadu, vēl būtiskāk pieaugs nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi. ZM ieskatā, ņemot vērā minēto, lauku zemes speciālā vērtība no 2021.gada ir jāsaglabā 2020.gada apmērā, lai jau no nākamā gada atsevišķiem zemju īpašniekiem nepieaugtu nekustamā īpašuma nodokļa slogs. Visiem lauku zemju īpašniekiem jāsaglabā nekustamā īpašuma nodokļa slogu šī brīža apmērā arī pēc kadastrālo vērtību pārskatīšanas 2022.gadā. Plānots, ka likumprojektam jāstājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" attieksies uz personām, kuru īpašumā ir lauku zeme virs trim hektāriem un izstrādāti, lai nodrošinātu taisnīgu un samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. 

LETA jau ziņoja, ka biedrība "Zemnieku saeima" rosinājusi tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) samazināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi no 1,5% uz 0,2%, lai sakārtotu un inventarizētu kadastrālās vērtības lauksaimniecībā izmantojamai zemei. "Uzskatām, ka pieaugumu nevar pieļaut tādos apjomos, jo tas radīs būtisku papildu finansiālo slogu lauksaimniekiem un kavēs lauksaimniecības attīstību Latvijā. Lai sakārtotu un inventarizētu kadastrālās vērtības lauksaimniecībā izmantojamai zemei, izteicām priekšlikumu samazināt NĪN likmi no 1,5% uz 0,2%," pauda "Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. 

Papildus "Zemnieku saeima" ministram tikšanās laikā 24.jūlijā izteica priekšlikumus, kā nepieļaut NĪN pieaugumu arī tām zemes vienībām, kas ir mazākas par trīs hektāriem. Kā ziņots, saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem (VZD) lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamajai zemei 2022.gadā kadastrālās vērtību kopsumma Latvijā varētu palielināties par 167% jeb līdz 7,6 miljardiem eiro. Galvenais pieauguma iemesls ir tirgus cenu kāpums divas līdz četras reizes lauksaimniecības zemei, salīdzinot ar 2013.gadu, kad notika iepriekšējā kadastrālo vērtību pārrēķināšana. 

Vienlaikus jau kopš 2016.gada likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" ir spēkā nosacījums, ka lauksaimniecības un mežsaimniecības zemei ar platību virs trīs hektāriem nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam piemēro speciālo vērtību, kas nedrīkst būt lielāka par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Bordāns norādījis, ka, pateicoties likumā noteiktajam regulējumam, zemnieki ir pasargātākie no strauja nodokļa lēciena, neraugoties uz kadastrālās vērtības lauksaimniecības zemei ievērojamu pieaugumu. "Vienlaikus šī likumā noteiktā speciālā vērtība zemniekus nepasargās no nodokļu sloga dubultošanās septiņu gadu periodā. Atbalstām, ka šo speciālo vērtību nākotnē būtu nepieciešams iesaldēt, taču - vai tas notiks ir atkarīgs no Finanšu ministrijas redzējuma," atzīmējis ministrs. 

Ministru kabinets februārī uzdeva ZM izstrādāt priekšlikumus Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas paredz iesaldēt lauku zemes speciālās vērtības un līdz 2020.gada 1.septembrim iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā. 15.jūlijā VZD sabiedriskajai apspriešanai nodeva uz 2022.gadu projektētās kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar valdības dotu uzdevumu pārrēķinātas atbilstoši nekustamo īpašumu vērtībai tirgū. Lai šīs kadastrālās vērtības 2022.gadā stātos spēkā, tās ir jāapstiprina valdībā. Bordāns iepriekš paudis nostāju, ka nevirzīs šo projektu apstiprināšanai valdībā, kamēr nav garantiju, ka tiek ieviests neapliekamais minimums primārajam mājoklim un mazinātas nodokļu likmes komersantiem.