To ceturtdien Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas kopsapulcē norādīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta asociētā profesore, vadošā pētniece Dzidra Kreišmane. LLU veikusi SEG emisiju analīzi lauksaimniecības uzņēmumos, to vidū arī bioloģiskajās saimniecībās.

Daudzos lauksaimniecības uzņēmumos potenciāli var samazināt SEG emisijas, ieviešot praksē dažādus papildu pasākumus, norādīja Dz. Kreišmane. Tie ir pasākumi, kas agronomiski pareizi jāizdara, lai saimniecība gūtu labumu. Emisijas rodas no slāpekļa minerālmēsliem, organiskā mēslojuma lietošanas, kūtsmēslu neiestrādāšanas augsnē, augu atliekvielām. Lai tās mazinātu, jāatrod līdzsvars starp ražošanas intensifikāciju un vides saglabāšanu – tas būs lauksaimnieku lielais izaicinājums nākamajos gados. 

Dz. Kreišmane norādīja, ka vairumā gadījumu, ieviešot dažādus pasākumus, var dot vērā ņemamu ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā. Augsnes kaļķošana, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu uzlabošana, pareizu barības devu veidošana – tam nav vajadzīgas papildu investīcijas, tā ir normāla prakse, kas ļautu samazināt SEG emisijas. 

Arī meliorācijas sistēmu uzturēšana ļautu būtiski uzlabot saimniekošanu. Dz. Kreišmane norādīja, ka no pētījumā analizētajām saimniecībām 4,2 % ir bioloģiskās saimniecības, kas veido 10 % no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā. Lai arī vidējais SEG uz ha bioloģiskajām saimniecībām ir salīdzinoši vislabākais, tomēr jāņem vērā, ka Eiropā emisijas rēķina uz produkcijas vienību – piena tonnu, graudu tonnu, un tas nozīmē, ka nākotnē tas būs izaicinājums.