«Vēlme bija ražot inovatīvu produktu no tāda ierasta augļa kā ābols. Ar savu ieceri vērsos pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārtikas un tehnoloģijas zinātniecēm, un aptuveni pusotra gada laikā, kopā strādājot, tika radīta tehnoloģija garšīgiem, kraukšķīgiem, mutē kūstošiem ābolu čipsiem ar dzērvenēm, ar ingveru un pat ar sieru un čili,» pieredzē dalās L. Grīnvalde.

Ražotnes izveidē investēti vairāk nekā 100 tūkst. eiro, jo tika iegādātas vairākas jaunas, modernas žāvējamās krāsnis, ābolu griešanas mašīna. Finansējumu Veckoru saimnieki ieguva no Eiropas Savienības fondiem, produktu portfeli paplašinājuši līdz piecu dažādu garšu ābolu čipsiem – bez piedevām, ar kanēli, ar kakao, ar dzērvenēm, ar ķirbju un sezama sēklām. «Mums ir klienti, kuriem pēc to pasūtījuma ražojam ābolu čipsus ar ingveru, ar valriekstiem un ar sieru un čili. Esam atvērti viņu vēlmēm un izvēlētajām garšām. Uzklausīsim, izvērtēsim garšu nianses un uztaisīsim. Pieprasītākie ir bez piedevām, kā arī ar kanēli un ar dzērvenēm. Ābolu čipsi ar dzērvenēm līdz septembra beigām bija arī AirBaltic piedāvājumā. Pašreiz pieslīpējam tehnoloģiju bumbieru čipsiem bez piedevām un bumbieru čipsiem ar ingveru, lai šogad pilnībā pabeigtu produkta tehnoloģijas pilnveidi un nākamajā sezonā varētu šos čipsus sākt piedāvāt Latvijas un eksporta sadarbības partneriem,» stāsta L. Grīnvalde. Uzņēmums savu produkciju pašlaik eksportē uz Angliju un Franciju, kā arī notiek pārrunas ar potenciālajiem partneriem Somijā.

Taujāta, kādām kvalitātēm ir jābūt veselīgā uzkodā, L. Grīnvalde teic, ka galvenais, lai produktā nebūtu sāls, tas netiktu vārīts eļļā, tam netiktu pievienots cukurs un mākslīgie aromatizētāji. Ja kaut viens no šiem komponentiem ir, tad tie nav īsti veselīgi čipsi. Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, palēnām pieaug pieprasījums, kā arī kuplāks kļūst veģetāriešu un vegānu pulks. «Galvenais noietu bremzējošais faktors ir Latvijas cilvēku zemie ienākumi un diezgan augstā čipsu pašizmaksa, jo, lai čipsos paliktu tikai 2% mitruma, tie ir jākaltē 7,5 stundas. Krāsns darbojas ar elektrību, un mēs visi zinām, kas ir ar OIK. Tieši tās dēļ ļoti daudzu Latvijas produktu cena ir augsta, līdz ar to nekonkurētspējīga,» spriež L. Grīnvalde.

Taujāta par konkurentu skaitu Latvijā, viņa ir pārliecināta, ka Garden Snack produkts ir unikāls ar savām garšām un LLU zinātnieču izstrādāto tehnoloģiju. Daži mājražotāji nelielos daudzumos ražo ābolu čipsus bez piedevām, bet tos viņa neuzskata par konkurentiem. Viņasprāt, Latvijā šajā segmentā nav sagaidāms liels ražotāju skaita palielinājums, jo ir vajadzīgas lielas investīcijas, lai sāktu ražot šādu produktu.

Plasāk lasāms 2. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!