Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Tad jau būs jāatpērk arī pārējo akcionāru akcijas Rīgas fondu biržas obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā!

Jā, obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums pārējiem akcionāriem būs jāizsaka un to arī darīsim. Vienīgi jāņem vērā, ka savulaik jau bija izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, bet rezultāts, ko ar šo pasākumu cerēja iegūt, netika sasniegts. Vienkārši mazie akcionāri, kuru bija ļoti daudz, neatsaucās. Šāda situācija ir tāpēc, ka savulaik, pieņemot likumu, uzņēmums tika «aizsūtīts» uz biržu. Jāņem vērā, ka a/s Brīvais vilnis ir 1949. gadā izveidots zvejnieku kolhozs (kam sekoja paju sabiedrība). Daudzi kolhoznieki, kuri bija ieguvuši uzņēmuma akcijas, ir izklīduši pasaulē, daļa ir mirusi, bet viņu mantinieki nav atrodami. Uzņēmuma juristi jau ir vairākkārt mēģinājuši sameklēt «pazudušo» mazo akcionāru paketi un secinājuši, ka daudzi ir tādi, kurus nav iespējams identificēt, jo pirmreizējais akcionārs ir miris, bet viņa piederīgie nav pieņēmuši mantojumā uzņēmuma akcijas, jo mantojuma lietās ierakstu par tādu mantu vienkārši nav. Minēto iemeslu dēļ prognozēšu, ka arī jaunā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšana neko būtisku šajā jautājumā nemainīs. Nāksies atzīt, ka mūsu mazākuma akcionāri būs «mirušās dvēseles».

Vai jaunie īpašnieki uzņēmumu «izņems» no biržā kotēto saraksta?

Laiks rādīs. Teikt, ka esmu sajūsmā no tā, ka uzņēmums ir iekļauts biržā, nevaru, jo akciju kotēšana biržā uzņēmumam neko nedod, tikai izmaksas. Vienlaikus, lai uzņēmums «aizietu» no biržas, izmaksas ir vēl lielākas. Tādējādi ir iespējams, ka nekas šajā jautājumā pagaidām nemainīsies.

Vai pašreizējos sīvas konkurences apstākļos ir iespējams faktiski teju vai dubultot ražošanas apjomus?

Viņa Augstība Gadījums vai negaidīta situācija tirgū var reizēm izdarīt un panākt visu!

Ir divas situācijas, kad pareizā, efektīvā konkurence nestrādā. Ja tirgū ir monopolists, kurš nodrošina pieprasīto apjomu un var noteikt cenu, un patērētājiem nav variantu. Otra situācija, kad tirgū ir liela pārprodukcija, kā rezultātā visi spiesti turēt it kā ļoti zemas cenas, bet patērētājiem tās nemaz nav zemas, tās ir ekonomiski nepamatoti zemas cenas ražotājam, zem pašizmaksas, jo esošās ražošanas jaudas nav noslogotas un infrastruktūras un administrācijas izmaksas ir jāliek pašizmaksā. Kas, protams, sadārdzina pašizmaksu. Tāda situācija ilgstoši nevar saglabāties, un šogad šo tirgus nišu jau ir pametuši vairāki dalībnieki, vēl daļa gatavojas, jo nespēj izpildīt uzņemtās saistības. Ir viena ražotne, kuras īpašnieki atrodas pārdomu procesā par tās turpmāko darbību. Kad izlīdzināsies ražošanas jaudu attiecība pret pieprasījumu, tad varēsim runāt par situācijas uzlabošanos nozarē.

Mūsu eksporta nozarē notiek valsts veidots izmaksu pieaugums – lielāka minimālā alga (esam pat spiesti atbrīvot darbiniekus, kuri nespēj izpildīt ražošanas normu), diferencētais neapliekamais minimums, kas nesamazināja nodokļu slogu, augstākas degvielas cenas, paaugstināts akcīzes nodoklis, ir arī OIK (Brīvais vilnis jau ir samaksājis vairāk nekā 0,5 milj. eiro). Rezultātā izmaksas pieaug, bet ienākumi paliek tajā pašā līmenī vai pat sarūk. Valdība ar šādiem pasākumiem nevis veicina uzņēmējdarbību un uzņēmumu konkurētspēju, bet, tieši pretēji, – to slīcina. Patreizējais risinājums mūsu nozarē ir lielāki ražošanas apjomi. Šāda situācija ir tikai izdzīvošanai, bet ne attīstībai. Tiem, kas pārdzīvos šo konkurences laiku, var būt cerība attīstīties.

Visu interviju Arnolds Babris: inovācijas palīdz izdzīvot lasiet 26. novembra laikrakstā Dienas BiznessLasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!


LASI ARĪ: 

Kā top? Šprotes eļļā uzņēmumā Brīvais vilnis

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.