Viņš atgādina, ka «Balticovo» ieguldīs vairāk nekā astoņus miljonus eiro ārpus sprostiem turētu vistu olu ražošanas attīstībā Iecavā, ņemot vērā pieprasījuma tendences. Patlaban Iecavā būvniecības stadijā ir viena jaunputnu novietne 130 00 putniem, kas tiks pabeigta novembrī, kā arī divas dējējvistu novietnes ar kopumā 260 000 jaunām putnu vietām, kurās mītošās vistas dēs otrā numura olas. Nākamgad Iecavā plānots būvēt vēl divas novietnes vistām, kas ražo otrā numura olas, un olu pārstrādes cehu ar lielākām ražošanas jaunām jaudām.

«Balticovo» vadītājs pieļāva, ka sprostos turētu dējējvistu olas ar laiku, visticamāk, izzudīs no Eiropas veikalu plauktiem. Latvijā tas gan tik drīz nenotiks, jo sprostos turētu vistu olām ir zemākā pašizmaksa un tās ir lētākās. Latvijas cilvēku pirktspēja vēl neesot tik augsta, lai no tām pilnībā atteiktos. «Ar laiku plānojam nomainīt visas trešā numura [olu tehnoloģiskās] iekārtas uz otrā numura iekārtām, tajā skaitā kūtis, jo, acīmredzot, trešajam numuram Eiropā nākotnes nav. Arī olu produktu ražošanā kā izejvielu arvien vairāk pieprasa otrā numura olas, no kurām ražo vārītas olas, olas šķidrā veidā, pankūku masu, dažādus dzērienus, proteīna dzērienus,» sacīja Grimze.

Viņš pauda gandarījumu par «Balticovo» nesen «Ruļļos» Lazdonas pagastā, Madonas novadā atklāto lielizmēra brīvās turēšanas vistu novietni 20 000 putniem, kurā investēts nepilns miljons eiro. Taču nākotnē «Balticovo» nevar pāriet tikai uz brīvos apstākļos turētu jeb pirmā numura vistu olu ražošanu. «Iecavā mums ir vairāk nekā divi miljoni vistu, nerunājot par jaunputniem. Lai šīs vistas palaistu brīvībā, katrai vistai vajag četrus kvadrātmetrus. Iznāk, ka visu Iecavas novadu mums ir «jāokupē» ar vistām,» viņš teica.

Grimze gan pieļāva, ka maksimums divas brīvos apstākļos turētu vistu novietnes «Balticovo» varētu tapt Daugavpilī, ja augs pieprasījums. Iecavā šādas kūtis nebūšot. Patlaban Latvijā pietiek pirmā numura olu. Tās ražo ne tikai «Balticovo», bet daudzas mazās jeb zemnieku saimniecības. Tā kā nu šāda veida olu ražošanu sākusi arī tik liela kompānija kā «Balticovo» Latvijas veikalos brīvos apstākļos turētu vistu olu cenas varētu mazliet kristies, jo «Balticovo» var tās saražot lētāk, pateicoties lielajiem ražošanas apmēriem.

«Balticovo» valdes loceklis Toms Auškāps pastāstīja, ka pēc sprostos turētu vistu olām joprojām ir pieprasījums, lai gan lielākā daļa veikalu tīklu apņēmušies tās pārtraukt tirgot līdz tuvākā nākotnē. Sprostus turētu vistu olas un to produkti ir pieprasīti pārtikas nozarē un pārtikas ražotāji arī turpmāk, visticamāk, kā izejvielu izmantos sprostos turētu vistu olas, jo tās ir lētākas, bet ne mazāk kvalitatīvas par brīvos apstākļos turētu vistu olām. Vienlaikus «Balticovo» apsver šķidros olu produktus gatavot no kūtī dētā olām, jo pēc tiem ir diezgan stabils pieprasījums, galvenokārt Skandināvijā, Rietumeiropā.

Viņš pastāstīja, ka brīvos turēšanas apstākļos audzētu vistu zootehniskie rādītāji pat nedaudz atpaliek no kūtī dētu olu un sprostos turētu vistu olu rādītājiem. Uzturoties brīvā dabā, vistām ir augstāks stresa līmenis un augstāki bioriski. Tāpēc vairāk jārūpējas šo vistu sanitāriem apstākļiem, pārtikas drošību, kas sadārdzina šo olu pašizmaksu. Brīvībā turētām vistām ir zemāki dējības rādītāji, kas atspoguļojas šo vistu olu cenās - tās ir augstākas. Patērētājam ir jārēķinās ar aptuveni trim eiro, lai iegādātos iepakojumu ar desmit brīvībā turēšanas vistu olām. Tikmēr sprostos turētu vistu olu cenas ir no eiro līdz pusotram eiro par šādu iepakojumu.