Tā ir viena no 130 vietām, kas šajās brīvdienās atvērs savas ražotnes vai lauku sētas durvis ikvienam interesentam. Kafejas ražotnē Alīda ciemiņiem būs ļauts izpētīt šī dzēriena ražošanas procesu no izejvielām līdz gatavam produktam. Tāpat ražotnes saimniece Jolanta Kovnacka pastāstīs kafejas rašanās vēsturi, kā arī cienās ar pašas pagatavoto dzērienu, kura oriģinālā recepte ir mantota no vecmammas Alīdas, kuras vārdam par godu izveidots arī zīmols. 

«Pirmo reizi pati kafeju pagatavoju pirms deviņiem gadiem. Sākumā vecmammas gatavotā dzēriena recepti nebija tik viegli atkārtot. Lai gan bērnībā abas kopā gan vācām cigoriņus un ozolzīles, gan vārījām kafeju, īstās sastāvdaļu proporcijas man nebija zināmas. Man bija tikai laimīgās bērnības atmiņa ar kafejas krūzi rokā. Kopā ar citiem radiniekiem recepti restaurējām. Sākumā eksperimentēju savas Mārupes mājas virtuvē, bet tagad ražotne atrodas manu vecāku māju sētā Viesītē, kas ir mana dzimtā puse. Kafejai ir četras pamata sastāvdaļas – mieži smaržai, cigoriņi rūgtumam, ozolzīles stiprumam un burkāni saldumam. Šīs četras sastāvdaļas dod īsto vecmammas kafejas garšu,» Dienas Biznesa portālam db.lv stāsta, ka J. Kovnacka.

Viņa līdz 40 gadu vecumam strādāja par grāmatvedi. Reiz viņai sagribējās kafeju, bet veikalā atrodamie dzērieni nešķita tik gardi, kā savulaik to gatavoja vecmamma. Līdz ar azartu atrast īsto garšu, radās arī ideja pašai uzsākt savu biznesu. «Pirmo grūdienu un apziņu, ka man viss izdosies deva šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. Es viņam aizsūtīju kafejas paciņu un viņš par manu dzērienu izveidoja sižetu raidījumā Kā labāk dzīvot. Mārtiņš man toreiz teica – tev tā lieta ir jāturpina. Tas aizķērās, noticēju sev un neskatoties ne uz ko gāju uz mērķi. Iespējams palīdz arī vecmammas vārds. Man prieks, ka es savu sapni esmu piepildījusi un pēc deviņiem gadiem man vēl aizvien patīk tas ko daru. Kad sāku gatavot kafeju, tad man visas pasaules rūpes paiet maliņā. Tā ir sava veida meditācija,» atzīst J. Kovnacka. Gadu gaitā viņa tradicionālo kafejas recepti ir papildinājusi vēl ar vairākām sastāvdaļām, piemēram, kaņepju lapām, rudziem, apiņiem u.c. Taujāta, kur tiek iegūtas nepieciešamās sastāvdaļas J. Kovnacka teic, ka cigoriņus un burkānus audzē pati, bet miežus un rudzus iepērk no citiem saimniekiem. 

Lauku ceļotāja rīkotās akcijas Atvērtās dienas laukos mērķis ir popularizēt laukus un tur audzētus, ražotus, gatavotus produktus, pakalpojumus, kā arī ieinteresēt lielu un mazu pilsētu iedzīvotājus doties prom no pilsētas, lai iepazītu lauku dzīvi, nobaudītu lauku labumus, atrastu saimniecības, no kurām iegādāties tur audzētus un ražotus produktus, kā arī izbaudītu aktivitātes un sajūtas, ko var piedzīvot laukos. Šogad akcents ir uz apmeklētājiem atvērtām lauku saimniecības un vietām, kurās var iepazīt un pieredzēt  lauksaimnieciskos procesus no pirmsākumiem līdz mūsdienīgai ražošanai, demonstrējumiem un meistarklasēm, iepazīstinot ar senā mantojuma pielietojumu mūsdienās. Akcija tiek organizēta projekta Lauksaimniecības tradīciju mantojums agro-tūrismā Latvijā un Lietuvā ietvaros, ko finansē Eiropas Savienības Interreg Latvijas - Lietuvas programma 2014.–2020. gadam. Akciju atbalsta Zemkopības ministrija.