Zemnieku saimniecība «Bormaņi» Kokneses novadā ar bioloģisko auzu audzēšanu nodarbojas jau kopš 2000.gada un trīs gadus sadarbojas ar AS «Dobeles dzirnavnieks». Kopumā saimniecības pārraudzībā ir ap 1000 hektāriem lauksaimniecības zemes, bet 590 hektāros aug auzas, kuras vēlāk tiek pārstrādātas dažādos produktos. «Man šķiet, ka esam vieni no lielākajiem auzu audzētājiem Latvijā, ja ne pat vislielākie,» saka lauksaimnieks Jānis Miezītis.

Saimnieks sadarbību ar «Dobeles dzirnavnieks» vērtē kā pozitīvu. Viņaprāt, arī cenas šajā nozarē ir sakārtojušās: «Agrāk bija problēma, ka darbu bija nepieciešams ieguldīt vairāk, bet cena bija zema. Tagad cena ir augstāka. Agrāk graudaugus atdevām lopiem kā barību, bet, tā kā lopiem vairs nav nepieciešams tik liels apjoms, tad nodarbojamies arī ar graudaugu tirdzniecību.»

Auzu cenas ir dažādas, un tās veido graudaugu kvalitāte, piegādes laiks – vai piegādāts rudenī, vai pavasarī. Saimnieks prognozē, ka cenai šogad vajadzētu būt augstākai. Cenu svārstība ir no 250 līdz 320 eiro tonnā. Viņaprāt, ļoti pozitīvi ir tas, ka bioloģiski audzētos graudus pieņem un pārstrādā.

Uzņēmumam ar AS «Dobeles dzirnavnieks» nav noslēgts konkrēts līgums, taču ir vienošanās, ka saimniecība graudaugus nodos tieši šim uzņēmumam. «Ir svarīgs norunātais vārds. Tā ir labāk nekā tad, ja noslēdz līgumu un nav iespējams izpildīt saistības. Gribiet ņemiet, gribiet neņemiet. Ja - nē, tad atdosim lopiem un paši apēdīsim,» saka J.Miezītis. Interese ir arī no Lietuvas graudaugu pārstrādātājiem. Pērn viena vai divas kravas eksportētas arī Holandes virzienā.

«Mums neinteresē, kur tie graudi aiziet, bet, ja var un piedāvā daudz maz labu cenu, tad nododam tepat Latvijā. Vajag savējos atbalstīt. Lai arī «Dobeles dzirnavnieks» ir igauņu uzņēmums, bet tur strādā latvieši,» domā J.Miezītis.

Lauksaimniecības uzņēmums veidots uz kolhoza bāzes, un tas šogad svinēs jau 70. pastāvēšanas jubileju. Tā īpašnieks J. Miezītis «Bormaņos» darbojas jau 50 gadus un saimniekošanu uzsācis ar 150 hektāriem zemes.

Pamatā tiek audzēta latviešu auzu šķirne «Laima». Saimnieks stāsta, ka bioloģiskās auzas ir vienas no audzēšanai pateicīgākajām kultūrām, jo tās nav tik prasīgas. Ražas katru gadu mēdz būt dažādas. Šogad tiek prognozēts, ka tā būs uz pusi mazāka kā citus gadus. Karstuma dēļ auzas šogad ir mazas un retas. «Liela raža nebūs, tas ir skaidrs. Taču, tā kā mums ir lielas platības, tāpat izaugs,» saka saimnieks.

Tas, cik ilgā laikā iespējams novākt ražu, ir atkarīgs no laikapstākļiem, kaltēšanas un no tā, kā auzas nogatavosies. Bioloģiskajā lauksaimniecībā grūti cīnīties ar nezālēm, un tas nozīmē, ka, novācot auzas, tās būs vairāk jāattīra. Labākās auzas tiek nodotas «Dobeles dzirnavniekam», bet sliktākās nonāk saimniecības lopbarībā. Saimnieks novērojis, ka pirmo ražu noteikti būs nepieciešams kaltēt, bet vēlāk auzas varētu būt tik sausas, ka tās iespējams arī nekaltēt.

J.Miezītis stāsta, ka, lai bioloģiski izaudzētu auzas, augsnes mēslošanai izmanto tikai kūtsmēslus un ķīmiju nelieto. Zemi apstrādā un iestrādā kūtsmēslus. Galvenais ir ierobežot nezāles, tāpēc lielāko daļu zemes apstrādā pavasarī. Kā lielu plusu zemes apstrādāšanai, kā arī, lai uzraudzītu, lai viss atbilst bioloģisko saimniecību prasībām, saimnieks min to, ka šie 1000 hektāri atrodas vienā apkārtnē. Tas ļauj būtiski ietaupīt arī finansiālos resursus. Mazākām bioloģiskām saimniecībām uzmanīt apkārtējos vides faktorus ir daudz sarežģītāk.

Pēc lauksaimnieka stāstītā, konkurences bioloģiskās produkcijas audzēšanā Latvijā praktiski nav: «Ja mēs runātu pirms desmit gadiem, tad nebija pieprasījuma, pārstrādes iespēju un zināšanu, bet šobrīd ir nostabilizējušās gan cenas, gan pieprasījums un tas ļoti aug. Pieprasījums pieaugs aizvien vairāk un būs grūti to apmierināt. Es esmu priecīgs, ka mēs sākām ar šo nodarboties.» J.Miezītis novērojis, ka, audzējot bioloģiski, nevar iegūt tik lielas ražas kā, izmantojot dažādus ķīmiskus augšanas stimulatorus, taču ir izstrādāti arī bioloģiski preparāti.