Ziemā cieņā ir marinētas sēnes, kuras restorāna pavāri «ieziemo» paši. «Ziema ir gara, un tai ir jāgatavojas. Gailenes marinējam paši, bet sālītās sēnes iepērkam, jo to ir nepieciešams ļoti daudz,» Dienas Biznesam atklāja Restorāna 3 pavārs Žanis Raivo Behmanis. Piemēram, Restorānā 3, Rīgā, no gailenēm un baravikām gatavo visdažādākos ēdienus, bet Latvijas sieru platē sierus pasniedz ar sālītām sēnēm.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Sēņošana un ogošana ir viens no nedaudzajiem darbiem, par kuriem nav jāmaksā ieņēmumu nodoklis, un tas kļūst aizvien populārāks. Konkurence pieaug, un sēņotāju no gada uz gadu kļūst vairāk. Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām nav jāizmanto kases aparāts, skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

«Bija jau runas, ka vajadzēs uz tirgu braukt ar čeku grāmatiņu, bet pagaidām tas vēl nav ieviests. Man tam visam nepietiktu laika. Vienu dienu lasu sēnes, bet citu braucu uz tirgu. Kādi vēl papīri!» bažījas sēņu lasītāja un tirgotāja Rīgas Centrāltirgū Anna Demidko. Viņa uzskata, ka pašreizējā kārtība dod iespēju nopelnīt iztiku daudziem cilvēkiem, kuri darba tirgū nav vajadzīgi. «Sēņu lasītāju kļūst vairāk, jo normāli apmaksāta darba nav,» piebilda sēņotāja.

Nav gluži tā, ka nepastāv nekāda valsts kontrole. Sēņotājiem, pēc VID prasībām, ir jāveic gūto ienākumu uzskaite. Ja ienākumi no sēņošanas ir lielāki par 3000 eiro, tad personai piecu dienu laikā ir jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam un jāinformē VID, kā notiks grāmatvedības uzskaite.

«Tas ir mans sezonas peļņas avots. Sēnes parasti sākas jau augustā, bet gailenes nereti atrodamas pat jūlija vidū. Šogad sēņošanas sezona bija daudz īsāka. Nopelnīt var. Dienā kādi 100 eiro iznāk. Es ņemu tikai vienu tirgus vietu, man tā izmaksā nepilnus piecus eiro, bet vēl ir ceļš un jārēķina arī tā diena, kad lasu. Pati arī tirgoju,» atklāj A. Demidko.

Pamatīgākus tēriņus tirdzniecībai atvēl Samanta Skuja no Ugāles, kura aizņēmusi vairākas tirgus vietas. Viņa tirgus vietām tērē 20 eiro dienā, 20 eiro mašīnas stāvvietai, bet ceļš no Ugāles izmaksā 30 eiro. «Tas viss ir jāmaksā, bet bez ieguldījumiem nav peļņas,» spriež sēņu tirgotāja S. Skuja.

Visu rakstu Meža sēnes iepērk arī restorāniem lasiet 25. oktobra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!