Ovostar Union paziņojis par iekārtu iegādi Latvijas olu ražotnei 26 miljonu eiro vērtībā, taču vistu novietņu kompleksa izveidei nepieciešamo A kategorijas piesārņojošas darbības atļauju nav saņēmis, noskaidroja db.lv.

SIA Gallusman, kas vēlas īstenot Ovostar Union olu ražotnes projektu Latvijā, ir ietekmes uz vidi procedūras sākumā, db.lv skaidro Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) direktors Arnolds Lukšēvics.

Vidējais laiks, kurā Eiropas Savienībā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, ir deviņi mēneši, pauž A. Lukšēvics. Pirms šādas atļaujas saņemšanas Gallusman noskatītajās teritorijās fermu celtniecības darbi nevar notikt. Par iegādātajām iekārtām VPVB direktors saka: «Tas ir uzņēmēja biznesa risks. Šodien var iepirkt, rīt pārdot. Var noliktavā uzglabāt gadu, ja ir izdevīgi iepircis. Tā ir viņa izvēle.»

SIA Gallusman pārstāvis llvars Boreiko db.lv skaidro, ka ražotnes būvniecību plānots uzsākt 2019.gada otrajā pusē, taču precīzs būvniecības uzsākšanas laiks šobrīd nav nosakāms.

VPVB ziņo, ka SIA Gallusman ir izdota programma ietekmes uz vidi novērtējumam vistu novietņu kompleksam, olu un olu produktu ražotnes izveidei Ogres novada Madlienas pagastā. Drīzumā plānots šādu programmu izdot arī par vistu novietņu kompleksa izveidi Tukuma novada Jaunsātu pagastā.

Gan Jaunsātu, gan Madlienas pagastos iedzīvotāji varēs piedalīties sabiedriskajās apspriešanās par kompleksu būvi, kur paredzēts turēt līdz 8 miljoniem putnu.

Ja Gallusman ieceri izdosies īstenot, uzņēmums var kļūt par lielāko olu ražotāju Latvijā un arī vienu no lielākajiem lauksaimniecības blakusproduktu piesārņotājiem, radot siltumnīcas gāzu emisiju pieaugumu.

Vistu mēsli – problēmu nosauc Latvijas olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe.

«Liels uzņēmums ir slogs apkārtējai videi. Protams, ir vairāki varianti, kā tikt ar mēsliem galā. Taču jebkurā gadījumā ir jāatrod gala produktu izlietotājs – lauksaimnieks. Neviens nav iemācījies mēslus izlietot tā, lai no tiem nekas pāri nepaliek,» uz riskiem norāda S. Gulbe.

l. Boreiko norāda, ka Gallusman paredzējis no kūtīm savāktos kūtsmēslus pārstrādāt, izžāvēt un sapresēt granulās. Konkrētāki risinājumi ražotnes darbībā tikšot uzskaitīti ietekmes uz vidi ziņojumā.

Portāls jau vairākkārt rakstījis, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam paredz samazināt siltumnīcas gāzu emisijas par 6% attiecībā pret 2005. gadu.

Taču lauksaimniecības nozare emisijas ir audzējusi atšķirībā no citām nozarēm.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Dienas Biznesam skaidroja, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku aprēķini liecina – balstoties uz lopu skaita, kūtsmēslu apjoma un pieaugošā augšņu apstrādes rēķina, siltumnīcas gāzu emisijas nākotnē joprojām palielināsies. Tas nozīmē, ka kūtsmēsli arī turpmāk būs viena no lauksaimniecības problēmām. 

Ovostar Union šā gada janvārī paziņoja, ka olu ražotnei Latvijā iegādājies iekārtas 26 miljonu eiro vērtībā. To Latvijā šobrīd pārstāv divi uzņēmumi – SIA Gallusman, kas īsteno jaunās ražotnes projektu Latvijā, un SIA Ovostar Europe, kas jau kopš 2015. gada nodrošina Ovostar Union ražotās produkcijas izplatīšanu Eiropas Savienībā.

Kopumā Latvijā 100 uzņēmumiem ir izsniegtas A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas.