Ovostar
Union paziņojis
par iekārtu iegādi Latvijas olu ražotnei 26 miljonu eiro vērtībā,
taču vistu novietņu kompleksa izveidei nepieciešamo A kategorijas
piesārņojošas darbības atļauju nav saņēmis, noskaidroja db.lv.
SIA
Gallusman, kas vēlas īstenot Ovostar
Union olu ražotnes
projektu Latvijā, ir ietekmes uz vidi procedūras sākumā, db.lv
skaidro Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) direktors Arnolds
Lukšēvics.
Vidējais
laiks, kurā Eiropas Savienībā tiek veikts ietekmes uz vidi
novērtējums, ir deviņi mēneši, pauž A. Lukšēvics.
Pirms šādas atļaujas saņemšanas Gallusman
noskatītajās
teritorijās fermu celtniecības darbi nevar notikt. Par
iegādātajām iekārtām VPVB direktors saka: «Tas
ir uzņēmēja biznesa risks. Šodien var iepirkt, rīt pārdot. Var
noliktavā uzglabāt gadu, ja ir izdevīgi iepircis. Tā ir viņa
izvēle.»
SIA
Gallusman pārstāvis llvars
Boreiko db.lv
skaidro, ka ražotnes
būvniecību plānots uzsākt 2019.gada otrajā pusē, taču precīzs
būvniecības uzsākšanas laiks šobrīd nav nosakāms.
VPVB
ziņo, ka SIA
Gallusman ir
izdota programma
ietekmes uz vidi novērtējumam vistu novietņu kompleksam, olu un
olu produktu ražotnes izveidei Ogres novada Madlienas pagastā.
Drīzumā plānots šādu programmu izdot arī par vistu
novietņu kompleksa izveidi Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Gan
Jaunsātu, gan Madlienas pagastos iedzīvotāji varēs piedalīties
sabiedriskajās apspriešanās par kompleksu būvi, kur paredzēts
turēt līdz 8 miljoniem putnu.
Ja
Gallusman
ieceri izdosies īstenot, uzņēmums var kļūt par lielāko olu
ražotāju Latvijā un arī vienu no lielākajiem lauksaimniecības
blakusproduktu piesārņotājiem, radot siltumnīcas gāzu emisiju
pieaugumu.
Vistu
mēsli – problēmu nosauc Latvijas olu ražotāju asociācijas
vadītāja Solvita Gulbe.
«Liels
uzņēmums ir slogs apkārtējai videi. Protams, ir vairāki
varianti, kā tikt ar mēsliem galā. Taču jebkurā gadījumā ir
jāatrod gala produktu izlietotājs – lauksaimnieks. Neviens nav
iemācījies mēslus izlietot tā, lai no tiem nekas pāri nepaliek,»
uz riskiem norāda S. Gulbe.
l.
Boreiko norāda, ka Gallusman
paredzējis no
kūtīm savāktos kūtsmēslus pārstrādāt, izžāvēt un sapresēt
granulās. Konkrētāki risinājumi ražotnes darbībā tikšot
uzskaitīti ietekmes uz vidi ziņojumā.
Portāls
jau vairākkārt rakstījis, ka Nacionālais enerģētikas un klimata
plāns līdz 2030. gadam paredz samazināt siltumnīcas gāzu
emisijas par 6% attiecībā pret 2005. gadu.
Taču
lauksaimniecības nozare emisijas ir audzējusi atšķirībā no
citām nozarēm.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis
Dienas
Biznesam
skaidroja, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku
aprēķini liecina – balstoties uz lopu skaita, kūtsmēslu apjoma
un pieaugošā augšņu apstrādes rēķina, siltumnīcas gāzu
emisijas nākotnē joprojām palielināsies. Tas nozīmē, ka
kūtsmēsli arī turpmāk būs viena no lauksaimniecības problēmām.
Ovostar
Union
šā gada janvārī paziņoja, ka olu
ražotnei Latvijā iegādājies iekārtas 26 miljonu eiro vērtībā. To Latvijā šobrīd pārstāv divi uzņēmumi – SIA Gallusman, kas
īsteno jaunās ražotnes projektu Latvijā, un SIA Ovostar Europe,
kas jau kopš 2015. gada nodrošina Ovostar Union ražotās
produkcijas izplatīšanu Eiropas Savienībā.
Kopumā
Latvijā 100 uzņēmumiem ir izsniegtas A kategorijas piesārņojošās
darbības atļaujas.