Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Viņš skaidroja, ka Ukraina un Krievija jau vēsturiski ir bijušas lielākās vairāku pārtikas izejvielu, piemēram, saulespuķu eļļas, kartupeļu, kukurūzas un kviešu, kā arī dabasgāzes un minerālmēslu ražotājas un piegādātājas pasaulē. Karš Ukrainā ļoti lielā mērā ietekmēs visas pasaules pārtikas piegādes ķēdi, tādējādi liekot pārorientēties un meklēt jaunus risinājumus ikvienā nozarē.

Pēc Didrihsona sacītā, īstermiņā šī situācija rada nepieejamību pēc dažādām izejvielām, tādējādi veidojas apjukums globālā tirgū un krasi aug izejvielu cenas.

Tāpat viņš norādīja, ka papildus tam arī ar pārtikas nozari netieši saistītās industrijas, piemēram, iepakojuma materiālu ražošana ir ietekmēta, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no energoresursu cenām. Savukārt degvielas cenu straujais pieaugums ietekmē transporta pakalpojumu cenas un gala rezultāta atstāj ietekmi arī uz gala produktu cenām.

"Dārgākas pārtikas izejvielas, dārgāki transporta pakalpojumi, kā arī jau pieminētās iepakojumu materiālu cenas ražošanas procesa laikā vēl papildinās ar ļoti strauji augušajām energoresursu cenām, kā rezultātā, pat, ja mums izdodas atrisināt piegāžu izaicinājumus, cenu pieaugums ir neizbēgams," teica kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Didrihsons arī atzīmēja, ka kopš pagājuša gada ceturtā ceturkšņa pārtikas cenas jau ir krietni augušas, tostarp, pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas apkopotā pārtikas produktu cenu indeksa datiem, cenu pieaugums ir bijis straujākais pēdējo gadu laikā, bet karš Ukrainā šo tendenci vēl vairāk pastiprina.

"Attiecīgi pārtikas cenas turpina augt," uzsvēra "Orkla Latvija" vadītājs, piebilstot, ka praktiski nav neviena kategorija pārtikas segmentā, kas nebūtu ietekmēta.

Viņš arī pieļāva, ka, iespējams, brīdī, kad piegādes ķēdes normalizēsies un tiks rastas alternatīvas, cenas nedaudz var kristies, bet tuvāko gadu laikā patērētāji un ražotāji nevar gaidīt, ka tās būs zemākas nekā pirms kara sākšanās Ukrainā. "Jau šodien mēs redzam, ka 2023.gadā pārtikas cenas turpinās augt," atzina Didrihsons.

Līdztekus viņš sacīja, ka pašreizējā situācija ieviesīs tirgus korekcijas un jau tuvākā gada laikā parādīs to, kuri uzņēmēji spēs pielāgoties, atrodot jaunus risinājumus. Vienlaikus būs arī uzņēmumi, kuri jaunajiem apstākļiem nespēs pielāgoties.

Taujāts par nepieciešamo atbalstu, Didrihsons norādīja, ka vairākas iedzīvotāju pamatvajadzības, tostarp pārtika, mājoklis un veselības aprūpe sadārdzinās, tāpēc ir jāmeklē risinājumi kā atbalstīt to sabiedrības daļu, kurai ienākumi ir viszemākie. Tostarp tās varētu būt mērķdotācijas un pabalsti, vai samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme.

Savukārt uzņēmējdarbību, pēc viņa teiktā, ir nepieciešams aktīvāk atbalstīt ar dažādiem finanšu līdzekļiem, tostarp Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu ražošanas procesu, iekārtu un ražotņu modernizēšanai, lai padarītu tās energoefektīvākas.

Didrihsons arī uzsvēra, ka ir jāmeklē risinājumi kā aizstāt esošo valsts atkarību no Krievijas gāzes. "Saprotams, ka valsts ir ieinteresēta samazināt dabasgāzes patēriņu, bet tādā gadījumā pie šī jautājuma ir mērķtiecīgi jāstrādā," norādīja "Orkla Latvija" vadītājs.

Viņš arī uzsvēra, ka uzņēmēji vēlas skaidrību un lielāku noteiktību par valsts stratēģiju un plāniem šajos jautājumos, lai spētu pielāgoties, jo ir skaidrs, ka būs nepieciešami gan lieli finanšu, gan laika resursi jaunu risinājumu ieviešanai.

Jau vēstīts, ka "Orkla Latvija" koncerns 2020.gadā strādāja ar 104,26 miljonu eiro apgrozījumu un 4,594 miljonu eiro peļņu. Koncerna 2021.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Orkla Latvija" reģistrēta 2009.gadā, un tās pamatkapitāls ir astoņi miljoni eiro. Latvijā "Orkla" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla".