Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.
Atšķirībā no kopējās apstrādes rūpniecības nozares straujās pēckrīzes izaugsmes pārtikas un dzērienu nozare pēc krīzes atkopās krietni lēnāk un tā arī nav atguvusi pirmskrīzes ražošanas apjomus (skatīt 1. attēlu).

Protams, viens no galvenajiem iemesliem ir patērētāju skaita kritums – negatīvie demogrāfiskie procesi un emigrācija, kas apstiprinājās pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) pirms 15 gadiem un piedzīvoja «vilni» krīzes periodā. Ja veicam nelielu aprēķinu indikatīvam novērtējam, izdalot saražotos apjomus ar iedzīvotāju skaitu (skatīt 2. attēlu), tad saražotais daudzums ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni. Tomēr, aplūkojot situāciju no iekšzemes patēriņa puses, novērojams, ka izdevumi pārtikai, bezalkoholiskiem un alkoholiskiem dzērieniem vienam mājsaimniecības loceklim ir zemāki nekā «treknajos gados» (skatīt 3. attēlu, dati iekļauj arī pašaudzēto, cenu ietekme aprēķinā izslēgta). Tātad samazinājies ir gan iekšzemes patērētāju skaits, gan katra patērētāja tēriņu apjoms.

No mājsaimniecību izdevumu struktūras redzams (skatīt 4. attēlu), ka patērētāji ekonomisku un veselības uzlabošanas iemeslu dēļ ir mainījuši patēriņa paradumus, atsakoties no dārgākiem un nereti neveselīgākiem produktiem un precēm un biežāk atbalstot sabiedrībā popularitātes ziņā augušos veģetārisma uztura virzienus. Salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem iedzīvotāji vidēji mazāk lieto gaļu, maizi, alkoholu un tabaku.

Kopējā iekšzemes pārtikas un dzērienu patēriņa samazinājums likumsakarīgi ir mudinājis ražotājus vairāk lūkoties eksporta virzienā. Kā redzams 5. attēlā, eksporta īpatsvara kāpums kopš 2008. gada vērojams gan apstrādes rūpniecībai kopā (no 51% līdz 65% 2018. gadā), gan uz vietējo tirgu vairāk orientētajai pārtikas un dzērienu ražošanas nozarei (no 23% līdz 36% 2018. gadā).

No apakšnozarēm lielākie eksportētāji ir graudu malšanas produktu ražotāji, zivju pārstrādātāji, piena un gaļas produktu ražotāji (skatīt 6. attēlu). Pēdējās divas nozares gan vairāk vērstas uz vietējo tirgu, tomēr tās ir apjomīgākās, tādēļ arī artava eksportā ir nozīmīga.

Bet kā šīm nozarēm sekmējies laika gaitā? 7. attēlā redzama nozaru izlaides dinamika kopš 2000. gada. Straujākā izaugsme ir augļu un dārzeņu pārstrādātājiem, tomēr tas saistāms ar nelielo šīs nozares svaru. Augļu un dārzeņu pārstrādātāji pat ar visu straujo izaugsmi 2018. gadā realizēja produkciju aptuveni 66 milj. eiro apmērā, kas ir piecas reizes mazāk nekā lielāko nozaru – gaļas un piena produktu – ražotāji (skatīt 6. attēlu). 2018. gads gan nozarei nav bijis tas veiksmīgākais – izlaide sarukusi par 3.1%. Te gan svarīgi atcerēties, ka mēs runājam par apstrādes rūpniecību, kas neietvers neapstrādāto lauksaimniecības produkciju. Augļi un dārzeni dārzeņi ir tie produkti, kas visbiežāk tiek pirkti svaigā veidā un kurus «apstrādā» paši gala patērētāji.

Pārtikas apstrādei un dzērienu ražošanai tāpat kā visai apstrādes rūpniecībai 2017. gads bijis labs izaugsmes gads, kam 2018. gadā seko kritums par 2.3%. Kā var redzēt 8. attēlā, nozīmīgākā negatīvā ietekme uz pārtikas nozares sniegumu ir piena produktu ražošanai. Sliktāk klājies arī dzērienu ražotājiem. Savukārt pozitīvākais pienesums bijis gaļas pārstrādei un graudu malšanas produktiem.

Turpmāk rakstā ielūkosimies katras apakšnozares veikumā, pieminot arī masu medijos izskanējušos investīciju projektus, kas varētu sniegt jaunus impulsus tālākajā nozaru attīstībā. Tāpat minēšu arī konkrētus šo nozaru uzņēmumus, kas 2017. gadā iekļuvuši «Dienas Biznesa» (DB) TOP30 pārtikas un dzērienu nozares sarakstā pēc 2017. gada apgrozījuma datiem (uzņēmumu saraksts redzams tabulā). Uzņēmumi nereti ražo dažādu apakšnozaru produktus, tādēļ to izlaide sadalās un nosaukumi atkārtosies pie vairākām apakšnozarēm.

Gaļas produktu pārstrāde

Neraugoties uz vietējā gaļas patēriņa samazinājumu, gaļas produktu ražotāji ražošanas apjomus ir kāpinājuši, krietni palielinot eksporta apjomus – ja 2008. gadā eksports veidoja 8% no produkcijas realizācijas, tad 2018. gadā tas jau bija 22%. Nozare turpina uzrādīt izaugsmi arī pēdējos gados, 2018. gadā izlaidei palielinoties par teju 6%, apsteidzot piena ražotājus un nodrošinot lielāko realizācijas apjomu pārtikas grupā. Gaļas, gaļas izstrādājumu un konservu (neietver dzīvus dzīvniekus) eksports 2018. gadā auga par 16.7%. Lielākie eksporta tirgi: Lietuva (25% no gaļas izstrādājumu eksporta), Igaunija (22%), Nīderlande (16%), Zviedrija (16%), Somija (5%), Polija (4%). DB TOP 30 uzņēmumu vidū ir daudzi šīs apakšnozares pārstāvji: AS «Putnu fabrika Ķekava", SIA «Lielzeltiņi", SIA «Kurzemes galsaimnieks", AS «Lido", SIA «Forevers", SIA «HKScan Latvia» (iepriekš pazīstams kā AS «Rīgas Miesnieks"), SIA «Rēzeknes gaļas kombināts", SIA «Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne".

Nozares uzņēmumi investē attīstībā. «Putnu fabrika «Ķekava"» plāno ieguldīt 3.7 milj. eiro kautuves pārbūvē - projekts paredz paplašināt kautuvi, tostarp palielināt kautuves jaudas, kā arī paplašināt noliktavas un administrācijas telpas. Savukārt gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» šogad ieguldīs līdz 1 milj. eiro ražošanas un iepakojuma iekārtu modernizēšanā.

Piena produktu ražošana

Piena produktu ražošana ilgu laiku bija apjomīgākā pārtikas apakšnozare, tomēr tās attīstība bijusi izaicinājumiem pilna. Piena produktu ražotājiem nācies gan cīnīties par svaigpiena pieejamību pārstrādei un savas produkcijas noietu Latvijas tirdzniecības vietās, gan pielāgot savu komercdarbību piena cenu svārstībām, gan saskarties ar daudzām problēmām eksporta tirgos. Piena cenu svārstību un pieejamības problēmu dēļ, ko lielā mērā ietekmējis svaigpiena eksports (īpaši uz Lietuvu), piena pārstrādātāji laika gaitā arvien vairāk pievērsušies piena ražošanai, uzturot paši savas fermas. Dažādi izaicinājumi ražotājiem bijuši arī eksporta tirgos. 2014.-2015. gadā tika ieviestas Krievijas sankcijas daudziem ES ražotajiem pārtikas produktiem. 2015. gadā ES tika atceltas piena kvotas, kas līdz ar Krievijas importa liegumu pastiprināja konkurenci, radīja pārprodukciju un stimulēja svaigpiena un piena produktu cenu kritumu, kas negatīvi ietekmēja lauksaimnieku un ražotāju rentabilitāti. Piena produktu ražotāji centās iekarot arvien tālākus un eksotiskākus tirgus, tomēr šajos tirgos sertifikācija nereti ir ļoti dārga, sarežģīta un ilglaicīga, kā arī produkcija jāpielāgo garākiem derīguma termiņiem.

Atgriežoties pie 2018. gada norisēm – lielā mērā tieši piena produktu ražošana ir tā, kas sagādājusi lielākās raizes pārtikas rūpniecības attīstībā 2018. gadā, nozares izlaidei sarūkot par gandrīz 14% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tiesa, piena produktu cenu kāpuma dēļ apgrozījumam nav vērojams tik nozīmīgs kritums, arī eksports samazinājies tikai par 4.4%. 2018. gadā eksporta ienākumu kritums bijis gandrīz visiem piena produktiem, izņemot sieru, kura eksports pieaudzis par 10%. Kas izskaidro nozares vājo rezultātu? Šajā apakšnozarē ir divi «neveiksmes stāsti": «Baltic Dairy Board» Bauskā un «Latvian Dairy» Sērenē, kas pārtrauca maksāt par piegādāto pienu un neilgā laikā uzkrāja vairāku miljonu eiro parādus zemniekiem. Pēc nozares asociācijas teiktā, citos uzņēmumos gan gads bijis salīdzinoši veiksmīgs. Tomēr savi izaicinājumi nozarei ir, tostarp cīņa par vietējiem tirdzniecības tīkliem, kas mudina vairāk lūkoties eksporta virzienā.

2017. gadā DB TOP 30 sarakstā atrodami šādi piena pārstrādes uzņēmumi: AS «Rīgas piena kombināts» ("Food Union» grupa), AS «Preiļu siers", AS «Tukuma piens", SIA «Rīgas piensaimnieks", AS «Valmieras piens", SIA «Baltic Dairy Board", SIA «Latvijas piens". Galvenie eksporta tirgi ir: Lietuva (44% no piena produktu eksporta), Vācija (16%), Igaunija (12%), Nīderlande (8%), Polija (4%).

Lielākā nozares uzņēmuma «Rīgas piena kombināta» padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke teic, ka «kopumā nozare kļūst daudz profesionālāka. Domāju, ka šī tendence turpināsies – govju un fermu skaits samazināsies, kā rezultātā no mazāka govju skaita varēs iegūt vairāk piena, kas nepārprotami liecina par efektīvāku saimniekošanas procesu.» Autoresprāt, nozare absorbēs 2018. gada atsevišķu uzņēmumu neveiksmes un šis gads jau iezīmēs pozitīvāku tendenci. «Food Union» grupa iegādājās četras jaunas ražošanas līnijas, iekārtās ir ieguldīti vairāk nekā 2.4 milj. eiro. Uzņēmums strādā pie svaigo piena produktu Izcilības centra izveides un kopumā līdz 2020. gadam plāno investēt vairāk nekā 11.1 milj. eiro.

Graudu malšanas produkti

DB TOP 30 sarakstā nozari pārstāv divi lieli uzņēmumi AS «Dobeles dzirnavnieks» un AS «Rīgas dzirnavnieks», turklāt «Dobeles dzirnavnieks» ar krietnu atrāvienu ir visa topa līderis un kļuvis par lielāko makaronu ražotāju Ziemeļeiropā. Šis uzņēmums jau 2012. gadā atklāja lieljaudas makaronu rūpnīcu un turpina investēt ražotnes jaudu kāpināšanā un paplašināšanā – nupat sākta Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilnas pārstrādes infrastruktūras izveide, plāna ietvaros paredzēts tapt laboratorijai, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņiem, kā arī atsevišķu bioloģisko graudaugu pārslu ražotnei. Plānotais investīciju apmērs sasniedz 18 milj. eiro. Apjomīgās «Dobeles dzirnavnieka» investīcijas ļauj cerēt uz jaunu impulsu straujākai nozares izaugsmei.

Divu iepriekšminēto uzņēmumu lielās ietekmes uz apakšnozari dēļ Centrālās statistikas pārvaldes rūpniecības datos nozares sniegums tiek uzskatīts par konfidenciālu un nav atspoguļots, tāpēc analīzes nolūkos šīs nozares rezultātus aprēķināju kā kopējās pārtikas nozares un pārējo apakšnozaru starpību. Protams, šāds aprēķins ietver arī statistisko kļūdu un vēl atsevišķu nelielu apakšnozaru (augu un dzīvnieku eļļu un tauku ražošanas un dzīvnieku barības ražošanas) datus. Saskaņā ar aprēķinu, varam secināt, ka graudu apstrādes nozares artava kopējā apstrādes rūpniecības izaugsmē bijusi ļoti nozīmīga 2017. gadā, bet 2018. gadā augstās bāzes dēļ tempi pakāpeniski palēninājušies. Miltrūpniecības produktu eksports 2018. gadā audzis par 9.8%, lielākie eksporta tirgi ir: Lietuva (18% no miltrūpnecības produktu eksporta), Igaunija (9%), Dānija (9%), Vācija (8%), Polija (8%), Taizeme (7%).

Dzērienu ražošana

Dzērienu ražošanas apjoms 2018. gadā samazinājās par 4.4%, sarūkot arī eksporta īpatsvaram, kas noslīdējis līdz pēdējo desmit gadu zemākajam līmenim – 28% no dzērienu realizācijas apjoma (salīdzinājumam – 32% 2008. gadā; 35% 2017. gadā). Eksporta datos gan kritums netiek novērots – dzērienu (galvenokārt alkoholisko dzērienu) eksports 2018. gadā audzis par 5.8%, kas skaidrojams ar reeksporta pieaugumu. 2018. gadā 63% no eksportētajiem dzērieniem nonāca Krievijā, 6% - Ukrainā, 5% - Lietuvā. Nozari DB TOP 30 sarakstā pārstāv: AS «Latvijas balzams», SIA «Cido grupa», AS «Cēsu alus», AS «Lido», SIA «Orkla Foods Latvija», SIA «Berlat grupa», AS «Aldaris».

«Latvijas balzams» pērn sāka ražotnes rekonstrukcijas un paplašināšanas projektu, kura kopējās izmaksas plānotas 23 milj. eiro apmērā. Projekta mērķis ir paaugstināt uzņēmuma konkurētspējas un eksporta potenciālu, palielinot ražošanas jaudas un samazinot produkcijas pašizmaksu - automatizējot ražošanas procesus, uzlabojot materiālu un preču plūsmas, kā arī samazinot energoresursu patēriņu. Alus zīmola «Tērvete» ražotāja AS «Tērvetes Al» pērn sāka investīciju projektu gandrīz 1 milj. eiro apmērā, plānojot par 25% kāpināt alus ražošanas jaudu.

Konditoreja un miltu izstrādājumu ražošana

Konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanā 2018. gadā bijis pieticīgs izlaides kāpums – par 0.8%. Tomēr šī ir viena no nozarēm, kas laika gaitā mērķtiecīgi strādājusi pie eksporta tirgu iekarošanas, kāpinot eksporta īpatsvaru realizācijā no 7% 2008. gadā līdz 21% 2018. gadā. Konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanas nozare ir līderis pārtikas nozaru vidū, ja raugāmies nozaru produkcijas dominanci vietējā tirgū.

Maizes, mīklas izstrādājumu, kūku, cepumu un citu maizes un konditorejas izstrādājumu eksports 2018. gadā auga par 6.7%. Lielākie ārvalstu tirgi: Lietuva (34% no konditorejas izstrādājumu eksporta), Igaunija (32%), Vācija (7%), Somija (5%).

Šīs nozares lielākie uzņēmumi ir SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», AS «Latvijas maiznieks, SIA «Fazer Latvija». Šogad nozares uzņēmumiem ir īpašs izaicinājumus - pērn sausā laika dēļ bija krietni sliktāka labības raža, kā rezultātā graudu cenu piedzīvoja strauju kāpumu. Šāds izejvielu sadārdzinājums var negatīvi ietekmēt rentabilitāti un konkurētspēju. Tomēr ilgtermiņa izaugsmei nozarē ir arī labas vēstis - pārtikas ražotājs «Orkla», kas apvieno SIA «NP Foods», AS «Laima», AS «Staburadze» un AS «Latfood», būvē jaunu «Laimas» ražotni Ādažos, paredzot investīcijas vismaz 20 milj. eiro apmērā. Turpat tiek plānots būvēt arī «Orkla» grupas cepumu un vafeļu ražošanas kompetenču centru, kura izveidei plānotas investīcijas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Uzņēmums lēš, ka tās būs lielākās investīcijas pārtikas ražošanā Baltijā kopš neatkarības atjaunošanas un tā būs lielākā ražotne Baltijā un Skandināvijā.

Protams, nozarē ir arī citi mazāki investīciju projekti. Piemēram, jauns uzņēmums SIA «MAX BAKERY» pērn sāka investīciju projektu vairāk nekā 2 milj. eiro apjomā Daugavpilī, izveidojot rudzu maizes grauzdiņu un sēklu sausmaizīšu pārtikas ražotni.

Zivju pārstrāde

Zivju pārstrāde ir eksporta īpatsvara līdere salīdzinājumā ar citām pārtikas apstrādes nozarēm – 70% no tās produkcijas 2018. gadā tika pārdoti ārpus Latvijas. Tādēļ šī ir nozare, kuras sekmes ir cieši saistītas ar pieprasījumu ārvalstu tirgos. Zivju pārstrādē, kuras pazīstamākais produkts ir šprotes eļļā, ražošanas apjomi ilgstoši ir samazinājušies, kas galvenokārt saistīts ar pieprasījuma sarukumu postpadomju valstīs un jo īpaši Krievijā. Līdzās dabiskam pieprasījuma sarukumam nozarei nācies cīnīties arī ar dažādiem citiem šķēršļiem, kas radījis «robus» ne vien krīzes periodā, bet arī vēlāk - Krievijas sankcijas un rubļa kursa kritums 2014.-2015. gadā, benzopirēna normu zivju konservos epopeja. Zivju pārstrādātājiem nudien nav klājies viegli, tādēļ starp «izdzīvotājiem» un ražošanas apjomu kāpinātājiem ir tie, kas mērķtiecīgāk ir strādājuši pie produktu un eksportu tirgu diversifikācijas, jo īpaši meklējot noieta tirgus nozarei netipiskajā – Eiropas tirgus – virzienā, kas ir pircēju izsenis izlutināts un konkurences pārbagāts tirgus, tomēr ar lielām iespējām tiem, kas tās prot izmantot. DB TOP 30 šo nozari pārstāv divi uzņēmumi: SIA «Karavela» un SIA «KH Select". 2018. gadā «Karavela» plānoja rekonstruēt noliktavas un sākt sagatavošanas darbus jaunas blanšēšanas līnijas izveidei, plānotais investīciju apmērs – 1.8 milj. eiro. Šis ir uzņēmums, kas gandrīz katru gadu investē ražotnēs un pamatoti lepojas ar sekmēm ražošanas attīstībā un jaunu tirgu iekarošanā. Uzņēmums sācis «iekarot» ne vien eksporta tirgus, bet arī konkurentu ražotnes – nesen izskanēja ziņa par Vācijas zivju produktu ražotāja «Larsen Danish Seafood » iegādi. Ikru ražotājs SIA «Sudrablīnis» Carnikavas novadā būvēs jaunu ražotni, kurā plānotas 80 darba vietas.

Zivju apstrādes ražošanas apjomi 2018. gadā samazinājušies par 1.8%, bet cenu pieauguma dēļ apgrozījums ir palielinājies. Zivju izstrādājumu un konservu produktu eksports 2018. gadā audzis par 3.6%. Lielākie eksporta tirgi: Lietuva (21% no zivju izstrādājumu eksporta), Dānija (15%), Igaunija (10%), Norvēģija (6%), Ukraina (5%) un Lielbritānija (5%). Kopš Krievijas sankciju ieviešanas gandrīz tika pārtraukts zivju un zivju konservu eksports uz Krieviju un ar to cieši saistītajām Muitas ūnijas dalībvalstīm.

Citu pārtikas produktu ražošana

Citu pārtikas produktu, piemēram, konfekšu, tējas, garšvielu, gatavo ēdienu un olu produktu ražošanas apjomi 2018. gadā samazinājušies par 4.3%. Eksporta īpatsvars palielinājies no 24% 2008. gadā līdz 39% 2018. gadā. DB TOP 30 šo nozari pārstāv SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», AS «Balticovo», AS «Lido», SIA «Orkla Foods Latvija».

Olu un olu produktu ražotājs «Balticovo» sācis būvēt jaunas vistu kūtis putnu turēšanai ārpus sprostiem, projektā investējot vairāk nekā 8 milj. eiro, domājot arī par eksporta tirgu paplašināšanu, īpaši Skandināvijas virzienā. Savukārt SIA «Gallusman» Madlienā plāno būvēt jaunu olu un to produktu ražotni ar jaunputnu audzētavu, plānotās investīcijas pārsniegs 85 milj. eiro.

Augļu un dārzeņu pārstrāde Augļu un dārzeņu ražošanas apjomi 2018. gadā samazinājušies par 3.1%. Eksporta īpatsvars palielinājies no 40% 2008. gadā līdz 54% 2018. gadā. Augļu un dārzeņu pārstrāde ir pēc apjoma vismazākā pārtikas nozare, tomēr ar ļoti strauju izaugsmi laika gaitā – pat ar tik strauju, ka šī nozare 7. attēlā jāizvieto uz otras ass, lai varētu labāk saskatīt citu nozaru sniegumu. Tomēr šīs nozares svars joprojām ir samērā mazs, tāpēc, neraugoties uz izaugsmi, tās devums pārtikas ražošanā ir neliels. DB TOP 30 uzņēmumu sarakstē nozari pārstāv: SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», SIA «Cido grupa», SIA «Orkla Foods Latvija» un SIA «Puratos Latvia». Ogu un augļu pārstrādes uzņēmums «Puratos Latvia» pērn ziņoja par plāniem ieguldīt 2 milj. eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē un ražotnes pārbūvē, kas ļaus kāpināt ražošanas jaudas par 20-25% un dos iespēju kompānijai attīstīties eksporta tirgos. 2018. gada nogalē tika publiskots plāns būvēt jaunu rūpnīcu Jelgavā, kurā 2020. gadā tiks sākta vegāniem un veģetāriešiem paredzētas pārtikas ražošana.

Neraugoties uz pārtikas un dzērienu ražotājiem it kā ne īpaši veiksmīgo 2018. gadu, ieskats atsevišķu apakšnozaru sniegumā ļauj samērā cerīgi raudzīties uz nozares attīstību. Lielākā krituma – piena pārstrādes – vājāku sniegumu lielā mērā noteica atsevišķu uzņēmumu neveiksmes, nevis kopējas nozares attīstības problēmas, lai gan noliegt arī tādas nevar. Ir daudz jaunu investīciju projektu, kas sola gan paplašināt ražošanu, gan nodrošināts lielāku darbu automatizāciju, tā risinot joprojām aktuālo darbinieku trūkuma problēmu. Aktuāla problēma vietējā tirgū ir arī tirdzniecības ķēžu izvēle par labu tam vai citam ražotājiem. Pieaugot konkurencei tirdzniecībā, arī pārtikas ražotājiem var būt savi ieguvumi un izaicinājumi. Tā, piemēram, Latvijā ienākot tirdzniecības milzim «Lidl", priekšrocības būs tiem ražotājiem, kas jau sadarbojas ar šo tirdzniecības ķēdi. Jāteic, ka dažādu tirdzniecības ķēžu privāto preču zīmju (private label) popularitātes pieaugums arī ievieš nozīmīgas korekcijas ražotāju konkurencē – tā ir iespēja ielauzties jau samērā piesātinātos tirgos, kur pircēji ir raduši izvēlēties pazīstamus pašmāju zīmolus. Šādi ir iespējams spert drošu soli šajos tirgos, iepazīstināt ar produktu, vēlāk jau ļaujot vairāk pozicionēties arī ar saviem zīmoliem.

Šobrīd novērojama ārējā pieprasījuma bremzēšanās un arvien biežāk izskan arī runas par krīzes iespējamību. Pārtikas produkti ir pirmās nepieciešamības prece, kas ekonomiskā cikla svārstībām ir mazāk pakļauti nekā, piemēram, izklaides pasākumi vai luksuspreces. Turklāt daudzi Latvijā ražoti produkti ir salīdzinoši lētu un sātīgu produktu sarakstā, piemēram, «Dobeles dzirnavnieka» ražotie makaroni, rīsi, griķi, kviešu milti un manna, kas allaž ir pieprasīti gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs. Tas vedina domāt, ka nozares izaugsme būs noturīga, neraugoties uz ārējā pieprasījuma bremzēšanos. Tādējādi nebūs pārsteigums, ja līdz ar jaunajām investīcijām turpmākajos gados pārtikas apstrādes nozare sasparosies un iezīmēsies pie apstrādes rūpniecības izaugsmes balstiem.

Un noslēgumā viens vēlējums – kā teicis Džons Volters: «Vienīgā lieta, ko man patīk darīt vairāk nekā runāšana par ēdienu, ir tā ēšana». Lai mums visiem laba apetīte un pārtikas ražotājiem top gardi, veselīgi un visas pasaules iedzīvotāju garšas kārpiņām tīkami produkti!