To Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas kopsapulcē paziņoja vides inženierzinātņu doktore, Ekodizaina kompetences centrs pārstāve Jana Simanovska.

Viņa arī norādīja, ka visās Eiropas Savienības valstīs ir vērojams bioloģiskās lauksaimniecības apjomu kāpums, bet Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības pieauguma temps ir samazinājies. Turklāt Latvija pērn neizmantoja iespēju, kā palielināt bioloģiskās pārtikas noietu. Proti, ES ļauj izcelt bioloģisko pārtiku zaļajos iepirkumos, bet Latvija nav iedevusi prioritāti bioloģiskajai lauksaimniecībai.

J. Simanovska aicina izvērtēt riskus, kas saistās ar pesticīdu lietošanu. Proti, ir vairāki gadījumi, kas liecina – pārkāpumi saistībā ar miglošanu nav konstatēti, bet cietuši blakus esošie bioloģiskie lauksaimnieki. 

Eksperte arī norāda, ka Latvijā medus bišu mirstība ir augstāka nekā citās Baltijas valstīs un Skandināvijā, turklāt Zviedrijā pētījums apstiprina neonikotinoīdu ilgtermiņa risku savvaļas apputeksnētājiem. Tāpat jāņem vērā tas, ka glifosāts kaitē dabai daudz plašāk, tas piesārņo augsni, samazina bioloģisko daudzveidību, novājina kukaiņus, tie nevar veikt apputeksnēšanu. Mums jāmeklē iespējas, kā strādāt bez pesticīdiem, uzsvēra J. Simanovska. 

Pašlaik top Ilgtspējīgas pesticīdu lietošanas nacionālais rīcības plāns. Eksperte uzskata, ka nepieciešama tā sabiedriskā apspriešana un jānosaka rezultatīvie rādītāji,  bioloģiskajai lauksaimniecībai jābūt prioritātei zaļajos iepirkumos, tāpat saimniekošanā svarīgi būtu ievērot buferjoslas, lai izbēgtu no riskiem. 

?http://www.db.lv/diskusija/vai-bio-partikas-uzvaras-gajiens-latvija-turpinasies