Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Kopumā kopš 2002. gada Ventspils industriālajā zonā piesaistītas vairāk nekā 20 ražošanas kompānijas, un tajās nodarbināto skaits pašlaik pārsniedz 1740, kas ir vairāk, nekā strādā ostas termināļos.

Kuras jomas pērn nodrošināja strauju izaugsmi apstrādes rūpniecībā?

Nekas nestāv uz vietas, visās jomās notiek attīstība, taču investējot vienā gadā atdeve ir redzama tikai pēc vairākiem gadiem. Tie, kuri investē šogad, produkcijas izlaidē atdevi varēs reāli sajust 2020. vai, vēl labāk, 2021. gadā. Tādējādi var secināt, ka 2018. gada pieauguma pamats meklējams 2016. un 2017. gadā veiktajos ieguldījumos – ražotņu paplašināšanā. Pērn tika atklāta tikai SIA Pobeda Confectionery konfekšu līnija, savukārt 2017. gadā tika atvērta SIA Immer Digital iepakojuma ražotne, kā arī a/s Wasserkabel Baltic apkures un dzesēšanas sistēmu ražotne. Visi minētie uzņēmumi ir devuši savu artavu rūpnieciskās produkcijas ražošanas pieaugumā Ventspilī, tomēr pērn ļoti labu ražošanas pieaugumu demonstrēja biodīzeļa ražotājs SIA BioVenta, arī sveču ražotājs SIA Diana sveces. Tomēr ļoti lielu artavu pērn un arī nākotnē ģenerēs SIA Bucher Municipal, kura Ventspilī ir īstenojusi vairākas attīstības kārtas. Sākotnēji Šveices kompānija Ventspilī izvietoja nelielu ražotni – komplektēšanas centru ar atsevišķu detaļu ražošanu komunālās saimniecības tehnikai. Ražotnei augot un pierādot sevi kā efektīvu, pēc vairākām attīstības kārtām 2015. gadā uzņēmuma mātes kompānija Bucher Industries AG pieņēma lēmumu no Šveices uz Ventspili pārcelt visas komunālās tehnikas ražošanas montāžu, izņemot pašas lielākās mašīnas. Tā tika pabeigta tikai 2017. gadā, līdz ar to 2018. gadā jau ir liels tieši komunālās tehnikas ražošanas apjoms, kas kā gatava produkcija jau ir ar ievērojami augstāku pievienoto vērtību nekā komplektējošas detaļas.

Protams, Latvija nav Ventspilī ražojošo galvenais mērķa tirgus, pamatā tiek ražots eksportam un ārvalstu tirgiem: pērn tie bija 217 milj. eiro (86% no saražotā), salīdzinājumam, 2002. gadā – tikai trīs milj. eiro. Pieaugums 16 gadu laikā ir 68 reizes. Protams, pieaugums ir arī pārdošanā vietējā tirgū no nepilniem četriem milj. eiro 2002. gadā līdz 35 milj. eiro 2018. gadā.

Vēl viena perspektīva nozare ir elektronika, kuru mērķtiecīgi pilsētā sāka attīstīt līdz ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parka izveidi 2005. gadā. Šajā jomā jāuzteic viens no Ventspils un Latvijas flagmaņiem SIA Hansamatrix, kurš Ventspilī ir īstenojis vairākas attīstības kārtas un dienaskārtībā šobrīd ir nākamo ēku būvniecība ražotnes paplašināšanai.

Interesanti, ka Ventspils pēc 2018. gada rezultātiem ir otrajā vietā aiz Valmieras, rēķinot produkcijas daudzumu, ko saražo apstrādes rūpniecība uz vienu iedzīvotāju pilsētā.

Ar ko Ventspils spēj piesaistīt ražošanu?

Tas ir vairāku faktoru rezultāts – laba infrastruktūra, profesionāli tehniskās un augstākā mācību iestāde, kas sagatavo nepieciešamos speciālistus, ir iespējas izmantot brīvās ekonomiskās zonas nodokļu atlaides (uzņēmuma ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa atlaides) un citu faktoru summārais rezultāts. Minētajam vēl ir jāpievieno pārvaldē strādājošo izpratne, ko un kā vajag potenciālajiem investoriem, lai viņi izlemtu ražot Ventspilī. Potenciālajiem investoriem Ventspils brīvostas pārvalde būvē nepieciešamās ražošanas telpas, infrastruktūru, uzņēmējam atliek tikai vest iekārtas un sākt strādāt, jo īpaši, ja mācību iestādes tiek piesaistītas sagatavot nepieciešamos speciālistus. To, ka šāda ideja sevi labi pierādījusi, ir sapratuši visā Latvijā, un pēc analogiem principiem, pašlaik izmantojot ES struktūrfondu līdz- finansējumu, ražošanas un noliktavu telpas, var izveidot faktiski daudzās Latvijas pilsētās un attīstības centros, ja vien ir līgumi ar potenciālajiem investoriem par telpu nomu.


Visu rakstu lasiet 17. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.