Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Līdzekļu trūkuma dēļ Vilhelms Ķuze skolojies vien dažus gadus un ātri bija spiests uzsākt darba gaitas. 1897. gadā Vilhelms Ķuze pārcēlās dzīvot uz Rīgu un sāka strādāt O.Erbes vīļu fabrikas kantorī. No sākuma viņš bija algu aprēķinu nodaļas darbinieks, bet vēlāk strādāja pie kalkulācijām. Vilhelms Ķuze izstrādāja pats savu kalkulācijas metodi, par kuru 1898. gadā Frankfurtē pie Mainas notiekošajā rūpniecības kalkulācijas konkursā ieguva atzinību.

! "Staburadzes" pirmsākumi meklējami 1910. gadā, kad Vilhelms Ķuze, vēlāk pazīstams kā Latvijas saldumu karalis, noīrē telpas Avotu ielā 16, Rīgā, un atver konditoreju ar desmit darbiniekiem.

1912. gadā viņš jau ir ierīkojis nelielu konfekšu darbnīcu Krāsotāju ielā 25, bet gadu vēlāk jau iegādājas pirmās šokolādes mašīnas un sāk ražot šokolādi. 1934. gadā ekspluatācijā tiek nodota jaunās fabrikas ēka ar tā laika vismodernāko ražošanas tehniku, iekārtām un pirmo tvaika cepamo krāsni Rīgā, kas atrodas Artilērijas ielā 55, kur arī šobrīd ir piestiprināta piemiņas plātne par godu blakus ēkā kādreiz dzīvojošajam Vilhelmam Ķuzem. Šajā fabrikā arī ir uzsākta toršu izgatavošana.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā fabrika tiek nacionalizēta un iekļauta PSRS rūpniecības sistēmā, savukārt finanšu ministrs apstiprina Vilhelmu Ķuzi par uzņēmuma direktoru. 1941. gada 13. jūnijā Vilhelmu Ķuzi arestēja, lai izsūtītu uz Sibīriju. Uzņēmumu līdz 1944. gadam vadīja viņa znots Rūdolfs Veidemanis, kad viņš ar ģimeni pārcēlās uz Vāciju.

Laika gaitā receptes saglabā

Padomju varas laikā uzņēmuma nosaukums bija "17. jūnijs". Ar šādu nosaukumu fabrika darbojās visus padomju varas gadus. Atsevišķa produkcija mainīta netika, kādi iepakojumi bija Ķuzes laikā, tādi paši arī vēlāk. Vienīgā izmaiņa bija jaunais nosaukums.

Pārtikas rūpniecības specializācija sākās 1954. gada oktobrī, kā rezultātā viens uzņēmums bija specializējies un visu uzmanību veltīja vienam pārtikas ražošanas veidam. Tas ļāva procesu automatizēt un vairāk strādāt pie jaunu tehnoloģiju izveides. Ar 1955. gada sākumu "17. jūnijs" pārsvarā specializējas tikai miltu konditorejas izstrādājumu — cepumu, vafeļu, toršu un marcipāna ražošanā. Konditorejas cehu, kas padomju laikā bija Dzirnavu ielā, 1967. gadā pārcēla uz Artilērijas ielu un turpmāk visa ražošana notika vienuviet. Līdz ar ražošanu vienuviet arī izveidojās ļoti daudzveidīga kultūras dzīve – darbinieku koris, sporta nodarbības, kopīgi ceļojumi, dažādas citas ārpus darba aktivitātes.

! 1990. gadā uzņēmumu pārdēvēja par "Staburadzi". Nosaukums tika izvēlēts, rīkojot konkursu fabrikas darbinieku vidū. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, fabrika tiek privatizēta un 1996. gadā tiek nodibināta AS "Staburadze", kas kļūst par vienu no trim lielākajām saldumu fabrikām Latvijā.

Lai paplašinātu preču sortimentu un palielinātu produkcijas apjomus, uzņēmums modernizē fabriku, nomainot tehnisko un tehnoloģisko aprīkojumu pret jaunām iekārtām, kas vainagojās ar to, ka gadā ražošanas apjoms sasniedz 6252 tonnas, kopā saražojot ap 113 dažādu nosaukumu izstrādājumu.

Lai nodrošinātu uzņēmuma konkurētspēju Latvijā un Eiropā, 2000. gadā AS "Staburadze" apvienojās ar AS "Laima", pastarpināti iegādājoties 73,2% AS "Laima"akcijas. Turpmāk uzņēmums produkciju ražo ar zīmola "Laima" nosaukumu. 2005. gada maijā tiek nodibināts meitas uzņēmums SIA "Staburadzes Konditoreja", kas ražo dažādas tortes un kūciņas. Šis uzņēmums pārmanto arī "Staburadzes" logo, kurā jau no pašiem zīmola pirmsākumiem bijis attēlots kliņģeris, kas simbolizē zīmola pamatdarbību – konditoreju, un gadu desmitu laikā bija kļuvis par tā galveno elementu.

Zīmols šodien

Līdz ar "NP Food"s uzņēmumu grupas iegādi 2015. gadā, Norvēģijas koncerns "Orkla" pieņem lēmumu reorganizēt grupu un apvienot juridiskās personas vienā uzņēmumā, ar nosaukumu "Orkla Confectionery and Snacks Latvija" (tagad "Orkla Latvija").

2015. gadā, kad zīmols "Staburadze" pievienojās "Orkla" grupai, radās jaunas iespējas zīmola attīstībai, produktu sortimenta pilnveidei, ražotnes apstākļu uzlabošanai un ievērojamai kvalitātes celšanai. Būt daļai no grupas zīmolam nozīmēja attīstību, tikmēr saglabājot labākas tradīcijas un meistarību.

Šobrīd "Staburadzes" portfelī pieejami aptuveni 80 produkti, no kuriem 20 tiek eksportēti uz astoņām valstīm. Lielākie zīmola eksporta tirgi ir Apvienotā Karaliste, Īrija, ASV.

"Staburadzes" fokusā šodien ir tradicionālas tortes un kūkas. Šobrīd, kad tirgus kļūst arvien mainīgāks un dinamiskāks, Latvijā patērētāji labprāt izmēģina jaunumus – gan jaunas garšas, gan nebijušas sastāvdaļas, gan neierastus formātus, teic uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša.

Kopš pievienošanās "Orkla" grupai, konditorejā gadā tiek radīti vidēji pieci jauni produkti. Aizvadītajā gadā zīmols nāca klajā ar "Rīgas Melnā balzama" upeņu torti, piparkūku kūku, mazajām kūciņām divpaku iepakojumā, kā arī rudzu karotītēm.