Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Kolumbijas Ltd ieskatā, uzņēmumam ir nepieciešams nodrošināt iespēju turpināt saimniecisko darbību, nepalielinot parāda saistības. «Mēs ceram, ka šis process drīz beigsies. Mēs gribam, lai beidzot ir skaidrs, kāds būs mūsu liktenis, taču es esmu optimists un ceru uz atveseļošanās periodu. Es ticu šim uzņēmumam,» pastāstīja I. Krupņiks.

Smacē nodokļi

Uzņēmums netiek galā arī ar dārgajiem enerģētikas resursiem. «Tas nav loģiski, ka elektrība ir lētāka nekā elektrības piegāde. Kā tas var būt, ka no Baltijas valstīm mums enerģētikas resursi ir tik dārgi? Es neredzu, ka OIK izmaiņas mūs virzīs uz priekšu un kaut kas vispār mainīsies,» tā I. Krupņiks.

Jau tika ziņots, ka šogad notiek straujš elektroenerģijas cenu kāpums. Cenu aug- šupeju virzīja sausie laikapstākļi, un to rezultātā samazinās hidroelektroenerģijas ražošana gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs.

Nākamā problēma, ar kuru uzņēmums saskaras, ir darbaspēka trūkums. Kolumbija Ltd ekonomē uz darbinieku algām, lai varētu konkurēt ar Lietuvas un Polijas zivju pārstrādes uzņēmumiem. «Es laikam vairs nezinu nevienu uzņēmēju, kuram pietiktu darbinieku. Uzskatu, ka darbinieku trūkuma problēma skar arvien vairāk uzņēmēju visā Latvijā. No šīs vienas problēmas izriet vēl divas problēmas. Pirmkārt, milzīga problēma ir tā, ka no mūsu valsts aizbrauc tik daudz cilvēku. Otrkārt, kā jau iepriekš minēju, elektrības cenas ir tik augstas, ka, lai tās segtu, mums uz darbinieku algām ir pamatīgi jāekonomē,» skaidro I. Krupņiks.

Uzņēmuma īpašnieks teic, ka, salīdzinot Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumus un, piemēram, Igaunijas, tad zaudējumi ir izmērāmi miljonos vairāku gadu griezumā. Tas ir tāpēc, ka pie vainas ir lielais nodokļu slogs. «Vienīgais, kā mēs šobrīd varam ekonomēt, ir darbinieku algas,» sacīja I. Krupņiks.

Nelāga eksporta pieredze

Pirms pāris gadiem Kolumbija Ltd savu produkciju eksportēja vairāk uz Krieviju, Kazahstānu un Baltkrieviju, tas kopumā veidoja 80% no kopējā apgrozījuma, taču, kopš Krievijas tirgus ES dalībvalstu pārtikas produktiem ir slēgts, uzņēmums ir pamatīgi cietis zaudējumus. Apgrozījums ir samazinājies vismaz trīs reizes. «Šādas pārmaiņas, manuprāt, ir tāpēc, ka vairs neesam Krievijas tirgū. Pat, ja tas pēkšņi atvērtos, nedomāju, ka viņi vairs vēlētos, lai kāds cits ienāk viņu vietējā tirgū,» prognozē I. Krupņiks. Šobrīd uzņēmums daļēji ir pārorientējies uz Eiropas tirgu. Lielākās eksporta valstis ir Lietuva, Igaunija, Vācija, Gruzija un Japāna. Uz jautājumu, vai kādai no eksporta valstīm ir konkrētas prasības, I. Krupņiks norāda: «Katrai valstij ir savas garšas īpatnības, piemēram, japāņiem garšo stipri kūpināta šprote. Viņi tās liek suši. Savukārt vāciešiem labāk garšo maigas, vītinātas šprotes.»

Paši zvejo

Šobrīd uzņēmums saskaras ar dažādām problēmām, taču cer uz gaišāku nākotni. Uzņēmums darbību koncentrējis četros virzienos. «Mums ir savs kuģis, ķeram zivis, ražojam zivju konservus, saldūdens baseinos audzējam zivis un ražojam krabju nūjiņas. Zivju konservi ir visejošākie, tie veido 70% no kopējā apgrozījuma,» sacīja I. Krupņiks.

Uzņēmums lepojas ar to, ka 2015. gadā tika uzbūvēts jauns, modernizēts zivju inkubācijas cehs, kur tiek audzētas trīs zivju sugas: sami, foreles un stores. Inkubatora gada kapacitāte ir 250 tūkstoši samu mazuļu, 100 tūkstoši foreļu mazuļu un 100 tūkstoši storu mazuļu.

Uzņēmums pats nozvejo 90% zivju, pārējie 10% tiek iepirkti. 20 metrus no kuģu piestātnēm atrodas uzņēmuma saldētavas, un uzņēmumam ir iespējas sasaldēt līdz pat 40 tonnām zivju dienā.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!