Ik gadu "Stiprākais Latvijā" kritērijiem kvalificējas līdz 10 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu, bet šogad tādu ir tikai ap 6 tūkstošiem. Kredītbirojā to skaidro ar koronavīrusa pandēmijas globālo ietekmi, tomēr piebilstot, ka tas nav vienīgais skaita sarukuma iemesls. "Uzņēmumu ‘stipruma’ izvērtēšana notiek, skatoties uz iepriekšējā gada finanšu pārskatu datiem kombinācijā ar šodienas kredītvēstures rādītājiem, un tikai pēc tam uz Covid-19 ietekmes rādītāju. Liela daļa uzņēmumu nekvalificējās "Stiprākais Latvijā" laicīgi neiesniegtu finanšu pārskatu dēļ, lai gan termiņš šogad tika pagarināts par trīs mēnešiem," skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

"Stiprākais Latvijā" uzņēmumi kopumā nodarbina 150 tūkstošus cilvēku un apgroza kopā 12 miljardus eiro. Mazākā "Stiprākais Latvijā" uzņēmuma apgrozījums 2019.gadā ir 30 tūkstoši eiro, bet lielākā uzņēmuma apgrozījums sasniedz vairākus simtus miljonus eiro.

"Stiprajiem kvalificējas uzņēmumi neatkarīgi no to lieluma, jo pamatfaktors ir saistību izpilde - laicīgi veikti maksājumi un nokārtotas citas saistības. Tas norāda, ka uzņēmums ir drošs un stabils," atzīmē KIB pārstāvis.

Latvijas nozares, kuras visplašāk pārstāvētas "Stiprākais Latvijā", ir tirdzniecība (20% stipro uzņēmumu), transporta pakalpojumi (8%), būvniecība (7%). Stiprāko uzņēmumu sarakstā ir arī ārstu prakses un slimnīcas (5% stipro uzņēmumu). Konsultāciju bizness un ražošana – katru nozari pārstāv 6% uzņēmumu. Mazāk šajā sarakstā ir izglītības (0,1%), ēdināšanas (0,1%) u.c. nozares. Viens uzņēmums "Stiprākais Latvijā 2020" ir taksometru pakalpojumu sniedzējs, divi uzņēmumi ir saistīti ar lidaparātiem un kosmosa kuģiem (ražošana un apkope).

Nosakot stiprākos uzņēmumus tiek ņemts vērā uzņēmuma kredītreitings, kas veidojas no vairākiem faktoriem: kavēto maksājumu esamība un to kredītvēsture, uzņēmuma finanšu rezultāti – apgrozījums, rentabilitāte, likviditāte, pašu kapitāls, kā arī dati par uzņēmuma vadību. Tiek vērtētas darījumu attiecības, juridiskie ierobežojumi, uzņēmējdarbības risks un cita būtiska informācija.

"Liels svars vērtējumā ir uzņēmuma maksāšanas disciplīnai - vai uzņēmums pēdējo divu gadu laikā ir savlaicīgi veicis maksājumus, un vai uzņēmumam nav nodokļu parādu. Viens no ietekmīgiem kritērijiem šī gada vērtējumā ir dīkstāves pabalstu neesamība. Tāpat šī gada specifika ir koronavīrusa ietekmes izvērtējums, un, redzam, ka šim faktoram ir bijusi ietekme, jo iepriekšējos trīs gadus (no 2017. līdz 2019 gadam) stiprākā kritērijus izturēja ap 5% Latvijas aktīvo uzņēmumu, bet šogad kvalificējušos uzņēmumu skaits ir sarucis līdz 3,5%," stāsta I. Miķelsons.