Uzņēmums «Lockero», kas līdz šim Latvijā izgatavotās mantu glabātuves galvenokārt eksportēja, šā gada augustā savus skapīšus nolēma testēt arī Majoru pludmalē Jūrmalā, atrisot visiem zināmo problēmu - nepieciešamību pēc drošas mantu glabātuves pludmalē.

Pirmo mantu glabātuvi Majoru pludmalē «Lockero» uzstādīja augusta sākumā. Tā pagaidām darbojas testa režīmā, lai izvērtētu, kā modernās tehnoloģijas darbojas dabas un cilvēku ietekmē. Līdz šim izmēģināti dažādi ekrāni, pirms testa beigām plānots pamēģināt arī «Lockero» skapīšiem pieejamo funkciju - pirkstu skenēšanu, pēc kā tiek atpazīts skapīša lietotājs. Izmantojot šādu sistēmu, nav nepieciešami čeki un nekas cits kā tikai pirksta noskenēšana. Skeneris nolasa un atpazīst klienta pirksta gala kapilārus, līdz ar to cilvēka rokas var būt pat netīras vai slapjas, kā tas var gadīties, atrodoties pludmalē. «Tā bija sākotnējā ideja un mēs pie tās arī pieturēsimies. Majoros to pamēģināsim, kad šīs sezonas testa projekts ies uz beigām,» biznesa portālam db.lv stāsta «Lockero» līdzīpašnieks Raitis Stūrmanis.

Sadarbībā ar LIAA Jūrmalas biznesa inkubatoru «Lockero» izstrādājis prototipu pludmales terminālim, kas ir ievērojami labāk aprīkots ar dažādām modernām tehnoloģijām. Pagaidām gan tiek testēta vienkāršāka 18 nodalījumus liela skapīšu sistēma, lai novērtētu dažādu tehnoloģiju darbību pludmalē. «Gudrākās un dārgākās tehnoloģijas varēsim uzstādīt, kad zināsim, ar ko rēķināties,» stāsta R.Stūrmanis.

R.Stūrmanis ir audzis Jūrmalā, taču bērnībā uz pludmali peldēties vienatnē nevarēja doties, jo nebija, kas pieskata mantas. Pazīstama ir situācija, kad jālūdz kādam pasargāt līdzpaņemtās lietas. Tas savukārt traucē izbaudīt mierīgu atpūtu. «Līdz šim praktiski visās pludmalēs ir iztrūcis šāds sistematizēts pakalpojums, kas sniedz atpūtniekiem iespēju drošā veidā uzglabāt savas personīgās mantas,» komentē jūrmalnieks. Lai gan uzņēmums jau kādu laiku nodarbojās ar vienkāršāku mantu glabātuvju izgatavošanu un tirdzniecību, R.Stūrmanis pievienojās šai komandai, saredzot potenciālu risinājumu problēmai, ar ko pats ir saskāries no agras bērnības.

Uzņēmēji nomā 1,8 m2 lielu zemes platību pludmalē no pilsētas pašvaldības. Uz tās izvietojuši savu testa skapīti. «Tas ir mūsu projekts, bet ar cerību, ka pilsētas dome to redzēs. Prezentēsim rezultātu, kā mums šogad ir veicies, cik cilvēku ir izvēlējušies uzglabāt šajā skapītī savas mantas,» stāsta R.Stūrmanis.

Ziemā skapīti ir paredzēts noņemt, taču uzņēmēji ir droši, ka nākamgad tas atkal atsāks darbību. Iespējams, jau jaunā veidolā, jo mantu glabātuve ir arī lieliska platforma reklāmas izvietošanai, tādēļ tiek paredzēta sadarbība ar reklāmdevējiem.

Skapītis Majoros tika uzstādīts augusta sākumā, un, par spīti mainīgajiem laikapstākļiem, puse no visiem nodalījumiem katru dienu tiek aizpildīti. Lai izmantotu pakalpojumu, jāiemaksā 1,5 eiro par pirmo stundu, katra nākama stunda izmaksā uz pusi mazāk. Pēc samaksas klients saņem ūdensizturīgu čeku, kas nesabojāsies arī pludmalē vai smiltīs. Uz čeka ir arī piekļuves kods, ko iegaumējot, čeks vairs nav jāsaglabā.

Noglabātajām mantām ir iespējams piekļūt jebkurā laikā.

Ja klients ir pazaudējis savu čeku un aizmirsis skapīša durvju kodu, sistēma ir aprīkota ar kameru, kas, sazinoties ar administrāciju, palīdz atpazīt konkrēto personu un cilvēks var piekļūt savām mantām. «Ja mēs redzam, ka tas ir tas pats cilvēks, mēs palīdzam piekļūt viņa personīgajām mantām arī attālināti. Pēc tam gan visa informācija tiek dzēsta un dati sistēmā netiek uzglabāti,» stāsta R.Stūrmanis.

Ja autoostās var novērot, ka skapīšus galvenokārt izmanto ceļotāji un ārzemnieki, tad konkrēta informācija par to, kas ir biežākie klienti pludmales skapītim, uzņēmumam nav. «Cenu tarifs ir tik draudzīgs, ka arī vietējiem tas ir pieņemams. Tas mums bija ļoti svarīgi.» Par to, kādai vajadzētu būt mantu glabātuves izmantošanas maksai, tika spriests kopā ar pašvaldības pārstāvjiem, kā arī uzklausīts vietējo iedzīvotāju viedoklis.

R.Stūrmanis stāsta, ka Jūrmalas pašvaldība ideju par šādu pakalpojumu uztvēra pozitīvi. «Visi jūrmalnieki un arī domes darbinieki  zina, ka ir tāda problēma un vajag kādu, kas to risina, turklāt - gudrā veidā, nevis ar parastām atslēdziņām. Parastās atslēdziņas ir vienkārša, elementāra un lēta lieta, bet tajā pat laikā tās var viegli pazaudēt. Ikreiz, kad šādi tiek pazaudēta atslēga, jāmaina arī slēdzene. Tur ir savi mīnusi. Iesaistot gudrās tehnoloģijas, lietas kļūst elementārākas. Šī ir pirmā reize, kad šāds «gudrais» risinājums ir uzstādīts pludmalē.»

Uzņēmums ir mēģinājis piesaistīt investīcijas, piedaloties arī dažādos LATBAN rīkotos pasākumos, taču pagaidām neveiksmīgi.  R.Stūrmanis atzīst, ka pieredze ir bijusi ļoti vērtīga: «Vienmēr, kad tu stāsti par savu produktu investoriem, tā ir superīga pieredze, tu saņem tiešas atsauksmes.» Arī dalība LIAA Jūrmalas biznesa inkubatorā esot daudz devusi. Konsultāciju, padomu un arī finansiāla atbalsta veidā inkubators palīdzēja pirmajai mantu glabātuvei nonākt pludmalē. «Viņi mūs ir «grūduši» uz priekšu,» teic R.Stūrmanis.