Visiem vēl spilgtā atmiņā ir notikumi restorānu tīklā Vairāk saules, kad policija veica kratīšanas un slēdza visas tā ēdināšanas vietas. Tāpat jau ilgāku laiku tiek runāts par to, ka nodokļu slogs nozarei Latvijā ir trešais lielākais Eiropā. Tas viss kopā nozares uzņēmumiem liek aizdomāties, kā dzīvot tālāk. Restorānu Hercogs līdzīpašnieks Andris Rūmītis intervijā DB apliecina, ka nodokļu slogs ir ļoti liels, bet gadījums ar restorānu tīklu Vairāk saules licis aizdomāties par nākotnes plānu piebremzēšanu. 

Šobrīd darbojas jau trīs zīmola Hercogs restorāni, tostarp Mārupē, Ķīpsalā, pavisam nesen Hercogs darbu sācis Mežaparkā. Ceturtais Ādažos vēl top un, visticamāk, durvis vērs šā gada augustā. Savukārt pagājušajā gadā pārdots pirmais Hercogs restorāns, kas atradās Jelgavā. A. Rūmītis jau iepriekš izteicās, ka bizness Jelgavā pārdots, lai varētu iegūt papildu līdzekļus attīstībai. Jelgava ir pagātne, bet Ķīpsala – nākotne, tagad uzsver restorānu īpašnieks.

Kas ir tās lietas vai jautājumi, kas ir aktuāli ēdināšanas un viesmīlības nozarē šobrīd?
Joprojām aktuāli ir visi tie jautājumi, kas saistīti ar darbaspēku. Piemēram, joprojām trūkst darbinieku. Faktiski jebkurš restorāns to izjūt. Tā ir izteikta tendence. Ir grūti, jo daudzi cilvēki ir aizbraukuši prom no Latvijas. Esmu dzirdējis, ka no restorāniem pat veselas maiņas aizbrauc strādāt, piemēram, uz Norvēģiju. Līdz ar to ir diezgan grūti atrast jaunus darbiniekus. Jauniešu kvalifikācija, beidzot mācību iestādes, kas ir saistītas ar viesmīlības jomu, nav pārāk augsta. Tomēr šobrīd var novērot, ka ir sasparojušās privātās izglītības iestādes. Arī šefpavāra Māra Astiča vadītā Restorānu servisa skola parāda, ka spēj sagatavot nopietnus kandidātus. Mēs arī ņemam jauniešus praksē savos restorānos.

Kādi ir iemesli tam, ka jaunieši izvēlas doties prom?
Domāju, ka pirmais, kas vilina doties prom cilvēkus, noteikti ir atalgojums, bet viņi nesaprot, ka ilgtermiņā viņi tomēr būs zaudētāji. Tās ir manas domas. Kas vēl varētu būt par iemesliem? Iespējams, tā ir arī vēlme iegūt citādu pieredzi, jauniem cilvēkiem patīk gūt jaunus iespaidus.

Pavisam nesen atvērāt restorānus Ķīpsalā un Mežaparkā. Top restorāns Ādažos. Vai pie tā apstāsieties?
Ar Ādažu projektu viss vēl ir procesā, un es ļoti, ļoti ceru, ka šis restorāns tiks atvērts augusta beigās. Pagaidām, pēc pēdējiem notikumiem, izskatās, ka uzņēmējs viesmīlības nozarē vispār nav pasargāts. Tuvākajā laikā izvērtēsim tālāko biznesa attīstību. Tas, kā izrīkojās ar mūsu kolēģiem, nav pieņemami! (DB 12.06. rakstīja, ka restorāna tīkla Vairāk saules telpās tika veiktas kratīšanas uz aizdomu pamata par iejaukšanos kases aparātu sistēmās. Viens no uzņēmuma īpašniekiem Endijs Bērziņš uzņēmuma vainu pilnībā noliedz). Mēs darbojamies tieši ar tādām pašām kases aparātu sistēmām. Ja ir vēlme pārbaudīt, ar datu nesēja palīdzību jebkurā brīdī tiesībsargājošās iestādes var iegūt sev nepieciešamo informāciju bez barbariskas rīcības. Pēc tam informāciju var analizēt un, ja uzņēmums ir vainīgs, uzlikt sodu. Ja mēs pārkāpjam ātrumu, tad samaksājam sodu un braucam tālāk. Ja pārkāpums ir smagāks, mums konfiscē mašīnu, bet mēs atkal samaksājam sodu un dabūjam to atpakaļ. Šis gan ir tikai viens no iemesliem, kas liek pārdomāt tālāko nākotni, jo šis bizness kļūst aizvien nomācošāks. Tiesa, Latvijas Restorānu biedrība ir aktīvi sākusi sarunas un meklē iespējamos risinājumus, lai rastu kādu izeju.

Kāds ir noskaņojums kopumā nozarē?
Šobrīd nozare ir diezgan aktīva, tiek veidotas dažādas organizācijas. Tai pašā laikā ir liels algu kāpums un arī liels nodokļu slogs, tāpēc citi amata brāļi teic, ka restorāns - tas nav bizness, bet gan dzīves stils. No otras puses, cik ilgi stilosi pa dzīvi? Gribas arī kaut ko vairāk baudīt. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot Jelgavas biznesu, lai būtu nauda attīstībai un varētu spert nākamo soli uz priekšu. Ja ar šo sfēru nesaistītam cilvēkam pajautātu, kur vēlies restorānu – Mežaparkā centrālajā vietā vai Jelgavā hruščovkas pirmajā stāvā, atbilde būs skaidra, kurā vietā tas veiksmīgais bizness, iespējams, varētu būt. Par Mežaparku vēl nevaram pateikt, cik veiksmīgi tas ir izvērsies, jo pagājis pārāk īss laika periods. Tomēr ar kaut ko vienmēr ir jāsāk. Ne velti gudrās grāmatās raksta, ka sākumā ir jāmāk apsaimniekot mazu būdiņu mežā un tad var doties uz pili.

Kā atradāt vietas restorāniem?
Faktiski vietas atnāca pie mums pašas. Mežaparkā iepriekšējie īpašnieki izdomāja, ka šajā sfērā vairs negrib darboties. Es vēlreiz atkārtoju, ka šī nav viegla nozare. Ne velti pasaules aptaujas liecina, ka 50% restorānu bankrotē vai nomaina SIA pirmā gada laikā, un aptuveni 70% to izdara pirmajos trijos gados. Bankā bez gatavas naudas plūsmas un liela nodrošinājuma dabūt finansējumu restorānam ir neiespējami. Daudziem tas ir tāds sapnis – man būs savs restorāns. Man liekas, ka tie laiki jau ir beigušies, kad vīram bija automazgātava vai serviss, bet sievai – restorāns, kur piedāvā, sākot no omāra un beidzot ar suši, kotletēm un kebabu.

Visu rakstu Liek piebremzēt plāniem lasiet otrdienas, 19.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.